Rīgas domes Izglītības, sporta un kultūras departamenta Pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla skaidro, ka Rīgas pilsētā ir noteikta kārtība, ka katru gadu pirms vasaras sezonas sākuma dārziņš iesūta savus aptaujas rezultātus – apkopojot bērnu vecāku viedokļus par pakalpojuma nepieciešamību. Pirmsskolas skolotājam ir divu mēnešu atvaļinājums vasarā. Nodrošināt to pilnā apjomā ir grūti. Mēnesī, kad pakalpojums nepieciešams mazāk, izlemj, vai organizē dežūrgrupas, vai aizver dārziņu pilnībā. Aizver dārziņu ne ilgāk kā uz mēnesi. Apmēram 50 pirmsskolas izglītības iestādes, kurās piedāvā pirmsskolas izglītību (no 166 iestādēm Rīgā), tiek aizvērtas uz mēnesi vai divām nedēļām. Rīgā bērnam vasarā nav jāiet uz citām pirmsskolas izglītības iestādēm.
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa skaidro, ka "mēs nodrošinām pakalpojumu ģimenēm, tas ir izaicinājums.
Nevar aizslēgt privāto bērnudārzu finanšu modeļa dēļ, kas atšķiras no pašvaldības dārziņiem. Jūlijā dārziņu apmeklē mazāk bērnu, apmēram 50%. Vasarā var organizēt arī apvienotās grupas, piemēram, daļai dienas."
Pašvaldība nevar izkontrolēt, cik korekti dārziņos veic aptaujas, skaidro Iveta Nagla, komentējot radioklausītājas rakstīto,
ka šāda aptauja ir brīvprātīga piespiedu kārtā.
Bieži vien dzirdam, ka vecāki ir spiesti domāt, kur likt bērnu vasarā. Piemēram, mamma, kura atgriezusies no atvaļinājuma, viņai nav, kur likt bērnus. Lielākā daļa vecāku, ja viņiem būtu cita iespēja, bērnudārzu neizvēlētos. Tas ir negodīgi, pārmest vecākiem, ka viņi neatrod citu iespēju. Kas notiek bērnudārzā, skatoties no bērna viedokļa? Tie ir citi cilvēki, vide, milzums daudz jaunu prasmju, kas jāapgūst, paralēli ir izglītības process, bērniem tā ir liela slodze, uzsver ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe, PEP mamma Dace Čible.
Pirmsskolas pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem" autore Rasa Pakalniņa aizstāv jaunos vecākus, jo bieži nav bērnus, kam atstāt. Mājās daudzas iemaņas bērns nevar iemācīties, to var tikai dārziņā. Vasarā notiek darbs, tā nav atpūta, varbūt nodarbību grafiks nav tik blīvs, ir apvienotās grupas. Darboties apvienotā grupā no bērna prasa spēkus.
Signāli, kad vecākiem jāsaprot, ka bērnam jādod pauze no bērnudārza, ir bieža slimošana, raudulīgums. Ja bērns saka, ka negribas iet uz dārziņu, jārunā ar bērnu par iemesliem. Var samazināt bērnudārzā pavadīto laiku, pēc dārziņa vairāk izmantot apzināto kopā pavadīto laiku, lai bērnam dotu iekšējo mieru, iesaka Dace Čible.
Diemžēl mēdz gadīties ka ir bērni, kuriem dārziņš ir vienīgā drošā vieta, kur bērns ir paēdis, ar viņu aprunājas. Pedagogiem būtu jāaprunājas un jāsaprot, ko labāko var darīt šajā individuālajā stāstā, akcentēja Pakalniņa.
Primāri mammai jārūpējas par sevi, tad viņa var daudz vairāk dot savam bērnam, saka Čible, komentējot viedokli, ka mammas bieži jūtas vainīgas, ka atvēl laiku sev un bērnu sūta uz dārziņu.
Izglītības un sporta departamentā pirmsskolas nodaļā vecāki var vērsties, ja nevar rast risinājumu situācijai dārziņā vasarā, saka Nagla.
