Sadaļas Sadaļas

... atceries, kā mani sauc! Atmiņu klades atkal ir modē!

Atgriežas ne tikai tamagoči, bet arī atmiņu klades sākušas savu uzvaras gājienu skolās. Gan jau atceraties šo fenomenu, iespējams, jums kādā atvilktnē glabājas šādas atmiņas no skolas laikiem ar atbildēm uz jautājumiem, kas ir mīlestība un kura krāsa ir vismīļākā...

Skolā mēdz būt dažādas modes – apģērba, mīļlietu, krāšanas utt, arī atmiņu kladēm šajā modē ir sava, kā izrādās, paliekoša vieta.

Ja esat aizmirsuši šīs klades vai nekad tādu neesat redzējuši - mums ir iespēja ieskatīties astoņdesmito gadu atmiņu kladē - ar jautājumiem, atbildēm un laiku raksturojošiem zīmējumiem.

Šajā kladē bez vārda, uzvārda un dzīvesvietas rakstītājam ir jāatklāj mīļākās filmas, dziedātājs un dziedātāja, tas, kas ļoti patīk, ko kolekcionē, kāda profesija, mācību priekšmets un skolotāja patīk, jautājumi par dzīvniekiem, pulciņiem, mīļāko krāsu, nākotnes plāniem un citām lietām. Jā! Atcerieties tās skaisti salocītās lapas, kur vajadzēja atstāt dāvanu? Tādas šajā kladē ir, glabājot košļeņu papīrīšus, dzīvnieku kalendārus, attēlus, piemēram, no multfilmas “Nu, pagaidi!” vai no muzeja apmeklējuma.

Vēl jāņem vērā, ka atmiņu klade ir zināms fenomens – tā pieder kādam cilvēkam, novēlējumus raksta viņam, bet visu var apskatīt jebkurš, kura rokās nonāk šī klade. Tātad pilnīgas atklātības te, visticamāk, nav. Uz dažiem jautājumiem kāds rakstītājs atbildes vispār nav devis, tās vietā ar flomāsteru iezīmētas sirsniņas vai zvaigznītes.

Viens jautājums šajā kladē šodien ir īpaši interesants. Astoņdesmitajos jautā – “Vai tu tici, ka 2002.gadā būs pasaules gals?”

Paskatāmies, kādas ir atbildes: “Dzīvosim, redzēsim! - Pagaidām neesmu pārliecināts.-  Kā Dievam patiks. - Cerēsim uz labāko. -  Nē, bet zinu, ka Nostradams pareģojis, ka pasaules gals būs tad, kad diemžēl ne tevis, ne manis, ne mūsu draugu vairs nebūs.”

Īpaša sadaļa ir novēlējumi, tā ir personiskāka. Tur tiek vēlētas lieliskas sekmes - “vieni piecinieki”,  izteiktas cerības, ka “puiši bariem pakaļ skraidīs”, novēlēts būt skaistai un gudrai un priecīgai: “Esi saules stariņš, dažreiz mākonīts!” vai “Neprasu no tevis daudz, atceries, kā mani sauc!”.

Vēl ir lūgums jautājumu atbildētājiem kaut ko uzzīmēt. Kā atbilde ir gan zīmējumi, gan ar flomāsteru zīmētas sirsniņas, gan līmēti dažādi attēli un košļājamo gumiju papīrīši.

Kāpēc šādas atmiņu klades tiek veidotas, kas ir tas fenomens, ka tās atkal atgriežas, - jautājām speciālistiem.

Psiholoģe, biedrības "Radošais psiholoģijas centrs ģimenei" priekšsēdētāja Iveta Gēbele uzskata, ka atmiņu klades pavisam nekad nav pazudušas - iespējams, mainījusies to forma, bet būtība ir palikusi. “Cilvēkam, izejot cauri visiem attīstības periodiem, nemainās vajadzīgais rituāls, bet var izmainīties veids, kā vajadzību piepildīt. Katram laikam vajadzību piepildīšanai ir savi veidi. Attīstība ir cikliska, tai cauri iziet katra paaudze, izvēloties savus rituālus”.  

Psiholoģe Inese Putniece domā, ka “lietu popularitātei pastāv cikliskums. Ar šādām idejām viena paaudze var “inficēties” no otras. Atmiņu klades kādai vecuma grupai, iespējams, ir piederības zīme. Laikā, kad dominē virtuālā vide, atmiņu klades varētu būt populāras to lielākas klātbūtnes sajūtas dēļ, jo tās paredz personiskas atbildes un beigās pat novēlējumus. Tas māca uzņemties atbildību, iespējams, lielāku nekā prasa virtuālās vides bezpersoniskums.”

Paskatieties, iespējams, jūsu mājās kāda atvilktne glabā kladi ar atmiņām!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt