Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Medicīnas vēsturnieki no visas pasaules - kongresā Rīgā

Zināmais nezināmajā

Atlases konkurss astronautiem un karavīru ekipējuma evolūcija

Vijoles ceļš līdz mūsdienu orķestrim un tautas mūzikas instrumenti Latvijā

Vijoļu izgatavošana Latvijā ir reta parādība, bet pasaulē tā ir profesija

Kvalitatīvu viijoli vispareizāk būtu radīt no prasmīgi sagatavotiem kokmateriālem - egle jācērt jaunā mēnesī, bet lapu koks vecā mēnesī. Arī vijoles formai ir liela nozīme. Bet par "vijoles dvēselīti" dēvē to, kas saskaņo augšējā un apakšējā vāka skaņu, raidījumā "Zināmais nezināmajā" atklāja Latvijas vijoļbūves vecmeistaru un Latvijas amatnieku kameras meistars Juris Jēkabsons.

Kad runa ir par akadēmiskajiem instrumentiem, daudzi domā, ka to būvēšana ir kaut kas mītisks. Vijoļbūves vecmeistars Juris Jēkabsons skaidroja, ka Latvijā tā ir ļoti reta parādība, bet pasaulē to var uzskatīt jau par profesiju.

"Pasaule ir aizgājusi uz "prastuma" pusi. Meistaru vijoles vairs nav vajadzīgas. Vajadzīgas lētas vijoles. Kad vajag, ar tām var paspēlēt, pēc tam kaut met ārā," pauda Jēkabsons. 

Brīdi, kad strādā vijoļu meistars, var uzskatīt gan par smalku mākslu, gan galdniecību. 

"Tā neapšaubāmi ir smalka māksla no kuras ir atkarīgas arī citas, piemēram, vijolnieks bez vijoles neko nevar, arī komponisti nekomponētu, ja nebūtu vijoles," stāstīja Jēkabsons.

Vijoles skaņa slēpjas talantā

Vieta, kur veidojas vijoles īstā skaņa, meklējama talantā. "Vajag iemācīties izdarīt, to ko tu gribi," stāstīja Jēkabsons. Pasaulē ir divas akadēmisko vijoļu skolas - Itālijā un Vācijā, kur var apgūt vijoļbūvi. Vēl šo prasmi var apgūt, mācoties pie meistariem. Atzītās Stradivari vijoles sākotnēji izgatavotas no egles un kļavas koka. Šo vecmeistaru vijoles slavenas padarīja tas, ka kokmateriāli, no kuriem tika gatavotas vijoles, tika sagatavoti pareizajā laikā.

"Prasība pēc vijoļu skaita šodien ir tik lielā mērā palielinājusies, ka nav iespējams sagatavot koku īstajā laikā," stāstīja Jēkabsons.

Viņš skaidroja, ka pareizākais variants būtu, ja koku, no kura izgatavos vijoli, cirst kā senos laikos - egle jācērt jaunā mēnesī, bet lapu koks vecā mēnesī. Arī vijoles formai ir liela nozīme. Jēkabsons skaidroja, ka to, kas nav vijoles formā, nemaz nevar uzskatīt par vijoli. 

Vijoles dvēselīte

Par "vijoles dvēselīti" var raksturot to, kas saskaņo augšējā un apakšējā vāka skaņu. "Šķirbiņa, kas ir starp striķīti un dvēselīti ir ļoti īsa. Striķītis ir vieta, kur iet pāri stīgas, bet dvēselīte atrodas apakšā pa vidu. Gabaliņš no striķīša līdz "dvēselītei" ir tas, kurš rada vibrācijas."

"Dvēselīte ir tilta balsts. Ja mēs būvējam tiltu, tad nav vienalga, kurā vietā tam likt balstu. Arī vijolei ir tikai viena vieta, kur to novietot, lai vijole labāk skanētu," skaidroja Jēkabsons. 

Vijoļbūves meistars stāstīja, ka vijoļu spēlētāji sākās no Tartini un Paganini laika. "Spēlēšanas jomā progress ir milzīgs," norādīja Jēkabsons, piebilstot, ka ražošana gan nav tik attīstīta. Vijoles būvēšana rūpnieciski aizņem gandrīz 200 darba stundas. 

Runājot par to, kādi apstākļi ir kaitīgi mūzikas instrumentam - nepareiza lietošana vai uzturēšana. Jēkabsona domām. Katrs iedomājas, ka viņš ir meistars un ka izdarīs labāk nekā jebkurš cits to var izdarīt."

Vijoļu meistars skaidroja, ka vijole jūtas labi, kamēr tā nepelē.

Taču tā prasa rūpīgu apiešanos gan tad, kad top, gan tad, kad to spēlē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt