"Sākām mēs ar adventes vainagiem, tad mums ir kompozīcijas padomā, tad dažādi mazāka izmēra dekori līdz pat dāvanu saiņošanai," stāstīja floriste Līga Lauriņa, kura vadīs arī meistarklasi, saistītu ar čiekuriem. "Jā, čiekurs, man liekas, ir viens no tādiem Ziemassvētku simboliem. Mūsdienās ir ļoti svarīgi, ka tas ir pieejams materiāls, – var salasīt jebkurš, tikai jāpieliecas un jāpaņem, jāizžāvē. Tad mums ir domātas dažādas kompozīcijas, savstarpēji savienojot ar čiekuru zvīņām tā kā pretējā kustības virzienā."
Akcents floristes darbos vairāk likts uz dabas materiāliem.
"Ziemassvētku laikā noteikti ir dažādas žāvētas pogaļas, dažādas sausziedes, smilgas, zīles, kastaņi, gan burkānu šķēlītes, gan bietīšu šķēlītes, gan tradicionālie žāvētie āboli, žāvētās cidonijas, apelsīnu, citronu miziņas, mandarīnu miziņas, greipfrūtu miziņas..."
Atšķiras adventes vainagi, kas tiek likti uz galda vai pie durvīm.
"Pirmkārt durvju vainagam ir sava funkcija – viņam ir jābūt vieglam, viņu nevar uztaisīt briesmīgi smagu, lai tad, kad durvis veras, tas "bling, blang" nesitas un nebirst," norādīja meistare.
"Ir tie arī populāri – varētu domāt, ka tikai privātmājās, bet nē, – a pastaigā pa daudzdzīvokļu mājām, var redzēt, ka pie dzīvokļa durvīm nemaz ne tik reti tie sastopami."
Populārākie, protams, ir adventes vainagi, ko liek uz galda un rotā ar svecēm.
"Skaisti man liekas, ka tas vainags ir ar stāstu, vai atvesti no kāda ceļojuma tie materiāli – kādi čiekuri no dienvidu zemēm, kas, protams, izskatīsies savādāk nekā tas, kas mums tepat mūsu mežiņā ir audzis. Arī mazbērni ar omēm, piemēram, iet sēnēs vai ogās un laicīgi jau savāc tos materiālus vai čiekurus, vai zariņus, vai kādus ķērpīšus. Pasēdēs pie tā vainaga un atcerēsies to feino gājienu – kādi mums tur vēl beku kurvji bija salasīti un kā mums tur pa to mežu gāja.
Modes lietas ir stipri ar komerciju saistītas, jo – ko nevar izreklamēt, to nevar pārdot. Katru gadu ir kaut kādas modes krāsas, un, līdzīgi kā apģērbam, šogad mums ir smilšu tonīši, šokolādīte un kafija ar pienu,
un tur visi tie tonīši – tas viens virzienā. Tad ir otrs virziens – zaļais, kam liekam bišķiņ zeltu klāt, un tur atkal aiziet botānikas līnija un dzīvie materiāli."
Latvijas Amatniecības kameras florista amata meistare Līga Lauriņa stāsta, ka katru gadu pati izgatavo ap 50 adventes vainagu, un lielākais izaicinājums līdz šim bijis izgatavot liela izmēra adventes vainagu. Arī Līgai mājās ir pašas gatavots adventes vainags.
"Neesmu tas kurpnieks bez kurpēm, man tik tiešām ir katru gadu [vainags],"pavēstīja Līga Lauriņa. "Šogad man ir zaļais, dzīvais vainags, man ir pašai daiļdārzs, un man aug skujeņi dažādi. Šogad man ir kadiķu pamatne ar baltām svecēm un baltām un sudrabotām bumbām un čiekuriem. Par čiekuriem man ir atkal īpašais, stāsts, kā es pie viņiem tiku, – laicīgi iemainīju cidonijas pret čiekuriem."
Adventes vainagus var nopirkt, izvēle ir milzu liela. Kāpēc tomēr ir svarīgi taisīt pašiem?
"Pirmkārt jau tas, ka ģimene ir kopā. Nu reti jau ir tā, ka piesēdās mājas māte un viena pati tur pin, pin, pin. Tad nāk bērni palīgā, nāk varbūt kāds vīrs ar kādu skaistāku, lielāku zaru, ko kaut kur atradis un nozāģējis, atnesis.
Tas tomēr tāds ģimenisks pasākums, un galu galā varbūt arī šis ir tas mirklis, kad nevajag steigties, vajag pasēdēt visiem kopā un padomātun varbūt arī jau paskatīties, kā mums tur pa to gadu ir gājis,
ko mēs kopā visi esam paveikuši, ko padarījuši un, ja vēl varbūt [vainaga materiāls] ir paša mežā vai paša dārzā izaudzēts – nu tas arī ir kaut kas ļoti, ļoti labs!"
Egļu vai kadiķu zari, čiekuri un citi dabas materiāli, nedaudz izdomas – un pašu rokām sarūpēts adventes vainags ienesīs svētku noskaņu arī jūsu mājās.
