Melnas vai baltas, uz olām, makaroniem, aromatizētā eļļā vai mērcē – trifeles ir slavenas ar savu unikālo garšu.
Astoņus gadus pēc sākotnējā pieteikuma iesniegšanas Itālijas trifeļu medības, kas ir īpašs process, iekļautas UNESCO Pasaules nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Trifeļu suņu universitātē, mazajā Rodi pilsētiņā, trifeļu medībām apmāca dzīvniekus, bet galvenokārt cilvēku labākos draugus suņus.
"Šodien suns atradīs trifeles vienā, bet rīt citā vietā. Un tā viņš savā prātā izveido sava veida "Google Maps" karti ar vietām, kur atrast trifeles nākamajā reizē. Protams, dažādu apstākļu dēļ ierastās vietas var mainīties, tāpēc svarīgi suni apmācīt, lai atrastu jaunās vietas, kā arī nesodīt par to, ka iepriekšējā vietā viņš kaut ko nav atradis," skaidro Trifeļu suņu universitātes (Università dei Cani da Tartufo) dekāns Džovanni Monkjero.
Šoreiz trifeļu medību sezona, kas sākas septembra vidū un beidzas janvāra beigās, nav bijusi īpaši auglīga. Tāpēc cenas ir sasniegušas 500 eiro par 100 gramiem. Tā liecina Nacionālā trifeļu pētījumu centra dati. Trifeļu medības gan nav tikai saistītas ar biznesu. Suņi ar saviem saimniekiem gadu gaitā izveido arī īpašas attiecības.
Džovanni Monkjero stāsta: "Brīnišķīgi ir pēc divu vai trīs gadu pieredzes ar suņiem, kad viņi jau ir iemācījušies visu un zina, kur meklēt. Kad viņi to atrod, viņi skatās ar tādu skatienu, kas izsaka visu. Es paskatos uz savu Lēdiju vai Viskiju un vaicāju – vai tas ir tur? Un tad viņi ar entuziasmu sāk rakņāties un uzlec man virsū. Es smejoties saku, ka tas ir tāpat, kad esi precējies. Pēc daudzu gadu kopdzīves spēj saprast otru ar skatienu vien."
Trifeļu mednieks apgalvo, ka pazemes sēnes mūsdienās nepieciešams vairāk aizsargāt. Tās paļaujas uz noteiktiem kokiem, tostarp ozolu, balto papeli, liepu un vītolu. Šo augu skaita samazināšanās trifeļu bagātajos apgabalos ir veicinājusi slavenās sēnes izzušanu.
