Stafeti no Balviem pārņēmis Madonas novads, un šalle, kuras garums sasniedzis jau 25 metrus, ieradusies pie Mārcienas adītājām.
"Prieks bija ļoti liels. Šalle ir vērtība, kas paliks nākotnei, un mēs arī tur būsim ielikuši savu Mārcienas vārdu, savas emocijas, prieku pārdzīvojumus un sirds siltumu, ko visu veltām Latvijai," stāstīja Mārcienas Kultūras nama vadītāja Zanda Buzina.
Adījumā apvienotas dažādas tehnikas un krāsas, zīmējumi, raksti, vietu nosaukumi un telpiski fragmenti. Tajā ir gan kāda bērna neveiklie pirmie valdziņi, gan profesionāls adījums.
"Cilvēki ļaujas savām izjūtām. Vai tas ir uzraksts, vai tie ir lācīši, vai tas vienkāršais labiskais turp-atpakaļ, viss ir skaisti. Atliek novēlēt, lai sirds gavilē, adatiņas skrien un lai top!" izteicās projekta koordinatore Madonas novadā Inese Suta.
Līdz ar šalli ceļo arī grāmata, kurā katrs adītājs aicināts atstāt novēlējumu, datumu, kad tā pie viņa nonākusi, un nelielu aprakstu par pievienoto fragmentu.
"Šis process, man šķiet, nav tik daudz par gala rezultātu, bet par darīšanu. Sirdi silda, asaras acīs, un tu saproti, ka mums ir stipri cilvēki. Prasme mīlēt savu darbu, izkopt to talantu un parādīt to plašākai publikai, nekautrēties, ka māki adīt," sajūtās dalījās nodibinājuma "Šalle Latvijai" vadītāja Līga Rušiņa.
Adījums tika iesākts un tiks arī noslēgts ar Lielvārdes jostas fragmentu kā gudrības un spēka avotu mūžīgam Latvijas amatniecības prasmju turpinājumam.
Projekta noslēgums gaidāms 18. novembrī Rīgā. Pēc tam šalle apskatei ceļos pa dažādām Latvijas vietām, līdz 2024. gadā tā tiks nodota Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.
