Dienas ziņas

Izstādē iepazīstina ar Latvijas un ASV sadarbību

Dienas ziņas

KNAB veicis operatīvās darbības Ventspils Augstskolā

Liela interese par latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem

Rokdarbnieces no Islandes Kuldīgā mācās adīt latviešu etnogrāfiskos cimdus

Krāšņi, rakstiem un simboliem bagāti – šādus vārdus ārzemēs dzīvojošas rokdarbnieces saka par latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem. To adīšana parāda arī pašas adītājas meistarību. Lai atklātu paņēmienus, kā grāmatās ieraudzītos skaistuļus darināt pašām, jau vairākus gadus tiek rīkotas ekskursijas, kuru mērķis ir tikties ar vietējām sava aroda meistarēm. Šoreiz apbrīna par latviešu rakstainajiem cimdiem uz Latviju atveda 25 rokdarbnieces no Islandes.

Uz galdiem dažādi rakstainie etnogrāfiskie latviešu cimdi un darba uzdevums – tikai Kuldīgai raksturīgs cimda valnīša attēls un tā tehniskais zīmējums, pēc kura aptuveni stundas laikā valnītis jāuzada. Šo uzdevumu 25 rokdarbniecēm no Islandes sarūpējušas Kuldīgas kultūras centra rokdarbu kopas "Čaupe" dalībnieces. Cimda fragmentu ar šāda valnīša paraugu viņas atradušas Kuldīgas novada muzeja krājumā un to rūpīgi restaurējušas.  

Rokdarbi

Rokdarbu kopas "Čaupe" vadītāja Arita Svenča sacīja: "Kreilisko valdziņu kombinējot ar labisko, veidojas tādas austiņas, ja tās smuki saliek, tad veidojas rakstiņš. Mums šī ir jau astotā reize, kad uzņemam ārzemnieku rokdarbnieces, katru reizi kaut kas interesants."

Ceļojumu praktiskajā latviešu etnogrāfisko cimdu rakstu iepazīšanā rīko tautas tērpu centrs "Senā klēts".

Kuldīga islandietēm bija viena no pieturas vietām, tālāk ceļš veda uz Liepāju un Rucavu.

Ārzemēs latviešu rakstainie cimdi vairāk iepazīti no grāmatām – Marutas Grasmanes "Latvieša cimdi", kas nu jau izdota septiņās valodās, grāmatas par latviešu cimdiem izdevuši arī ārzemnieki, piemēram, japāniete Sanae Nakata, viņas izdevumos nokļuvuši arī "Čaupes" adītie cimdi.

Tautas tērpu centra "Senā Klēts" projektu vadītāja Ziedīte Muze norādīja: "Cilvēki dažādās pasaules malās ada un ada, interesējas par latviešu cimdiem, un vaicāja, kā tad īsti vajag adīt tos latviešu cimdus, vai nevar braukt uz Latviju un kopā ar latvietēm mācīties adīt. Un tā arī ir, kopš 2017. gada no visas pasaules, no ļoti tālām zemēm kā Japāna, Tasmānija, Amerika un Kanāda brauc adīt mācīties pie latvietēm latviešu cimdus."

Ar uzdoto uzdevumu islandietēm dažai iet lēnāk, dažai ātrāk, bet galā tiek visas.

"Skrundas televīzijas" uzrunātās islandietes atzina, ka, arī atgriežoties mājās, turpinās adīt latviešu cimdus.

Rokdarbniece no Islandes Dagnija Hermansdotira norādīja: "Jūsu cimdi ir ļoti skaisti, tur adīšanā ir tādi interesanti triki un paņēmieni, kā  tos uzadīt. Vienmēr ir aizraujoši iemācīties jaunas lietas. Es jau esmu bijusi Latvijā mācīties iepriekš. Tā bija tik pārsteidzoša pieredze, un arī uzzinājām daudz par jūsu kultūru, tautastērpiem, tradicionālajiem ēdieniem – tā ir daudz padziļinātāka pieredze, kad šādi ceļo. Arī mums Islandē ir cimdu adīšanas tradīcijas, bet tās nav tik krāšņas."

Bet rokdarbniece Sigridura Jengolfsdotira pauda: "Es tos dievinu, tie ir brīnišķīgi, un es gribu iemācīties, kā adīt dažādas detaļas. Adu jau no astoņu gadu vecuma."

Pērn latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Ne tikai latviešu, bet arī ārzemnieču veikums šo cimdu adīšanā būs redzams nākamgad apjomīgā izstādē Sabilē Vispārējo dziesmu un deju svētku laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt