Jurģis Īvāns trīs gadus regulāri izbauda aukstuma peldes. Viņš zināja stāstīt, ka ir cilvēki, kuri tiešām peld, piemēram, pārpeld Daugavu un atpakaļ, un ir cilvēki, kuri ledainajā ūdenī iegremdējas.
“Pirmais brīdis, protams, ir šoks, kas notiek ar ķermeni. Viss ķermenis mobilizējas, visi asinsvadi, visas iekšas. Tev elpa ievelkas, sirds sāk strādāt, jo tas šoks ir tāds, ka ķermenis, līdzīgi kā adrenalīnā, sāk vairāk pumpēt asinis. Viss, kas viņā var darboties, sāk darboties, attiecīgi tev aktivizējas arī imūnsistēma. Tu paliec vienkārši spēcīgāks,” skaidroja Jurģis.
Arī Ieva Brante peld cauru gadu. Viņa kā galvenos ieguvumus no ziemas peldes minēja enerģiju, domu sakārtošanu, tvirtāku ādu, labāku veselību un imunitāti.
Apbruņojušies ar cirvi, grābekli vai citiem palīgrīkiem, ziemas peldētāji Rīgas peldvietās izveidojuši āliņģus, kur droši iegremdēties ledainajā ūdenī. Pat izveidojuši peldēšanai paredzētas trases.
Tikmēr pašvaldība uztur un apsaimnieko šīs teritorijas: savāc sadzīves atkritumus, izved konteinerus, uztur piebraucamos ceļus, nodrošina pieejas un tīra gājēju celiņus. Āliņģus gan pašvaldība necērtot; to dara paši peldētāji, pastāstīja Rīgas domes (RD) Vides pārvaldes Pludmaļu un atpūtas zonu sektora vadītāja Tatjana Židele.
“Mēs nākam svētdienās un trīs reizes darba dienās. Paši tīrām ledu, āliņģi attīrām un veicam darbus, lai mēs varētu peldēt. Tagad ļoti daudz cilvēku ir sākuši nākt, arī darba dienās. Pārsvarā tie ir sēdētāji, kas sēž ūdenī,” teica ziemas peldētājs Dzintars Bērziņš.
Dzintars ziemas peldei regulāri velta aptuveni 20 minūtes. Ne lietus, ne sniegs vai vējš šo ieradumu nespēj mainīt.
Ziemas peldes cienītāji jau pērnā gada septembrī lūguši arī pašvaldības iesaisti un atbalstu nepieciešamās infrastruktūras izveidei.
“Atradām iespēju, ka Ķīpsalā tika izvietoti soliņi, apmēram divus līdz trīs metrus no peldvietas, no ūdens malas, Lucavsalas peldvietā un peldvietā “Lucavsalas līcis”. Tās ir iecienītākās vietas, kur ziemas peldētāji peldas. Papildus mums pieejamas pārģērbšanās kabīnes visās iekšzemes peldvietās,” informēja Židele.
Viena krēsla cena ir 600 eiro. Ķīpsalas peldvietā tādi uzstādīti pat divi. Tomēr ziemas peldētāju prieks par beņķiem, uz kuriem peldes laikā novietot apģērbu, izpalicis. Daudz vairāk viņi priecātos, ja tur būtu tualete vai kabīnīte, kur cilvēcīgi pārģērbties.
Tumšajos ziemas vakaros būtu nepieciešams arī apgaismojums, jo daudzi nāk peldēt vakaros pēc darba.
“Pagājušogad es nācu vakaros, un tad es nācu ar lampiņu, lai varētu redzēt. Es peldēju pāri un krastā arī liku lampiņu, lai varētu atpeldēt atpakaļ,” sacīja Dzintars.
Ieva piebilda, ka no oktobra līdz februārim laiks mēdz būt ne tikai auksts, bet arī nokrišņiem bagāts. Tāpēc aukstuma peldes cienītājiem noderētu arī nojume, kur atstāt drēbes, lai tās nesamirktu.
Rūdīta rakstura ļaudis pat šādā laikā nebaidās doties ūdenī un kaut uz mirkli izbaudīt ledainās straumes radīto eiforiju.
“Mums ir ļoti svarīgi uztaisīt, lai ziemā nesaltu ciet. Tā kā ir Pērnavā, piemēram, ir aeratori ielikti iekšā, lai ūdens nesasalst. Lai nebūtu katrreiz, kad atnāc, stundu jātīra tā peldvieta, lai tu varētu tikt ūdenī, lai tu varētu peldēt,” uzsvēra Dzintars.
Ziemas peldētāju rūdījums, spīts un griba ir tik spēcīgi, ka šķēršļi neattur no iegremdēšanās ledusaukstajā ūdenī.
