Kā labāk dzīvot

Ceļot droši: izvairīties no krāpniekiem un zagļiem ceļojuma laikā

Kā labāk dzīvot

Garšvielas mājas aptieciņā: labāk likt pie ēdiena, var lietot arī kā tēju

Radioamatierisms - profesija vai aizraujošs tehnoloģiju hobijs?

Radioamatierisms – aizraujošs un izaicinošs hobijs ar iespēju atrast draugus visā pasaulē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Radioamatieri pašu spēkiem, neizmantojot citu radīto infrastruktūru, veido radio sakarus ar visu pasauli. Lai to darītu, nepieciešama gan tehnika, gan zināšanas, gan nokārtots eksāmens, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja radioamatierisma entuziasts Kristers Misa, VAS "Elektroniskie sakari" Radiofrekvenču plānošanas nodaļas vecākais eksperts, ilggadējs radioamatieris Juris Vaļenieks un SIA "Energoremonts Rīga" projektu vadītājs Andris Bruņenieks.

Kas viņi ir?

Šobrīd Latvijā ir vismaz 400 radioamatieru. 150 no tiem ir aktīvi radioamatieri, kuri regulāri iziet ēterā. 

"Radioamatieri ir cilvēki, kam radio interesē vairāk, kam zināšanu arī varbūt par šo tēmu ir vairāk un kas grib vairāk kaut ko uzzināt. Katru dienu ir kaut kas jālasa, jāmācās, jābūvē. Amatieri šajā izpratnē ir tie, kas tieši raida, uztur sakarus ar līdzīgiem amatieriem," stāstīja Vaļenieks. 

"Svarīgākais, kas aizrauj, – šeit netiek izmantota kaut kāda infrastruktūra, kā tad, kad izmantojam mobilos telefonus, kuriem kāds tīklu ir uzbūvējis vai satelītsakaros kāds ir satelītu palaidis. Šeit mēs esam viens pret vienu ar dabas apstākļiem, ar atmosfēras parādībām, ar kosmiskām parādībām.

Radioamatieri visu plašo zināšanu spektru izmanto, lai tādās vietās, kur it kā sakariem nevajadzētu būt, tomēr sakarus radītu," viņš skaidroja. 

Lai to panāktu, tiek izmantotas augstas antenas līdz pat 20, 25 metriem, bet, lai kļūtu par radioamatieri, vajag ne tikai iekārtas, bet arī specifiskas zināšanas un nokārtotu eksāmenu.

"Amatieri izmanto to pašu ēteru, ko citi lietotāji, profesionāļi, arī jūras sakari. Mums ir diapazoni, kas ir kopēji, ko mēs izmantojam un kuros ir jārespektē visi tie, kas strādā, ir jābūt kaut kādām zināšanām, lai ar to visu tiktu galā. Tāpēc ir jānāk, jākārto eksāmens. Ja radioamatieris ir izlēmis tālāk iet un raidīt, tad var dabūt atļauju," stāstīja Vaļenieks. 

Eksāmens sastāv no četrām daļām – juridiskajiem jautājumiem, jautājumiem par radiotehniku, darba drošību un radio trafiku, norādīja Bruņenieks. Tāpat jāpārzina specifiskais runas veids, kas veidojies vēsturiski. 

"Savā laikā, tikko radio parādījās un to sāka ieviest jūras satiksmē, nevarēja raidīt garus ziņojumus, līdz ar to izveidoja speciālus kodus, piemēram, ka kādi trīs burti nozīmē konkrētu lietu. Šos kodus pārņēma arī radioamatieri.

Praktiski visi radioamatieru kodi ir nākuši no jūras sakariem. Tie, protams, ir jāzina no galvas," Bruņinieks skaidroja. 

Interesanti, ka radioamatieri savā starpā viens otru pazīst ne pēc vārda un uzvārda, bet gan izsaukuma signāla, kas katram ir unikāls. Pēc tā var saprast, no kura pasaules reģiona tiek raidīts. 

"Tā ir mūsu identitāte. Sakaru sākumā pats pirmais, kas notiek – radioamatieri savā starpā apmainās ar izsaukuma signāliem. Tad tiek novērtēts signāla stiprums, un pēc tam var runāt gandrīz par jebko. Trīs tēmas, ko nekādā gadījumā nevar aizskart, ir sekss, politika un reliģija. Par pārējo visu mēs varam runāt. Atkarīgs no tā, cik draudzīgi vēlamies būt viens ar otru," stāstīja Misa. 

"Man pa šiem gadiem ir sanācis iegūt daudz draugus visā pasaulē. Starp citu, tieši šonedēļ pie manis ciemos brauks radioamatieris no Izraēlas," viņš atklāja. 

Ekspedīcijas uz nekurieni

Tāpat radioamatieri, lai pārbaudītu savas zināšanas un iemaņas, rīko dažādas ekspedīcijas, kā paši saka –  uz nekurienes vidu. 

"Tie ir kaut kādi trīs, četri tūkstoši kilometru vispār no kāda kontinenta. Uz kādas maziņas saliņas aizbrauc ekspedīcija, izceļas krastā ar konteineriem, ar degvielas rezervi, darbina motoru ģeneratorus, darbina radio stacijas, aizved un uzstāda nopietnas antenas, un no turienes dibina sakarus. Pasaule principā radioamatieru skatījumā ir sadalīta aptuveni 350 teritorijās. Radioamatieru mērķis ir noklāt pēc iespējas vairāk šīs teritorijas," skaidroja Bureņieks. 

Ekspedīcijas ir liels notikums, kuru laikā radioamatieri visā pasaulē cenšas nodibināt sakarus ar konkrēto vietu. Vienā no šādām ekspedīcijām kopā ar trīs citiem radioamatieriem no Latvijas 2019. gadā bijis arī Misa. 

"Devāmies sākumā uz Kiribati, kas ir Klusā okeāna vidū, tieši uz ekvatora. Ņēmām visu aparatūru līdzi, antenas līdzi, tur visu uzcēlām un sākām dibināt radiosakarus ar visu pasauli. 10 dienas bijām tur, tad pārcēlāmies uz Nauru Republiku, kas uz to brīdi bija pasaulē vismazāk apmeklētākā valsts – vidēji ar 200 tūristiem gadā. Tad arī tur visu uzcēlām, deviņas dienas dibinājām sakarus, visu novācām un braucām mājās," stāstīja Misa. 

Radioamatieri uzsvēra, ka šādiem braucieniem ir arī pievienotā vērtība, ar tiem reizē tiek rīkoti gan izglītojoši pasākumi, gan labdarības akcijas.

Turklāt, ja ekspedīcijā piedalās komanda no Latvijas, tas nozīmē, ka arī

Latvijas vārds izskan visā pasaulē – visās mājās un radioamatieru klubos, kas nodibina sakarus ar ekspedīcijas dalībniekiem. 

Tāpat radioamatieri rīko savas sacensības. Radioamatieriem sacensības notiek gandrīz katru nedēļas nogali konkrētu laika posmu – 24 vai 48 stundas, kuru laikā jānodibina pēc iespējas vairāk radiosakaru ar pēc iespējas dažādākām valstīm un radio teritorijām. 

"Tad attiecīgi pēc nolikuma datorprogramma saskaita punktus, tiesneši iztiesā, jo var būt, ka gadās kādas kļūdas sakaros. Pēc iztiesāšanas skatās, kam ir visvairāk punktu, visvairāk sakaru, kurš ir uzvarētājs," stāstīja Misa, piebilstot, ka tiek pasniegtas arī balvas un trofejas. 

Sacensības notiek ne tikai starptautiskā mērogā, bet arī tepat Latvijā. Īsajos viļņos Latvijā tās notiek divos datumos – 4. maijā un 18. novembrī. 

Savukārt, vērtējot izmaksas, kas nepieciešamas radioamatieru aprīkojumam, Bruņenieks uzsvēra, ka viss atkarīgs no pieejas. 

"Ja ir prasmīgas rokas, antenu var uztaisīt gandrīz no metāllūžņiem. Savukārt aparāts... nu, iesācējam varētu derēt arī lietots. Tas varētu maksāt no kādiem 200 līdz 1000 eiro. Pašiem iesācējiem, pašiem jaunākajiem var dabūt komplektus arī par 25 eiro, ar ko var sākt," viņš skaidroja. 

Jaunieši ir aicināti iesaistīties un darboties radioamatieru klubos, kuros nepieciešamā aparatūra jau ir sagādāta un dalības maksa netiek prasīta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti