Sadaļas Sadaļas

Pēršanās gudrības: Kā pirtī pašam stiprināt miesu, vairot skaistumu un relaksēties

Ar pirti jau izsenis saistās dažādas tradīcijas un rituāli, turklāt tā ir vieta, kur ne tikai vairot skaistumu un stiprināt veselību, bet arī atslēgt prātu no ikdienas raizēm. Pirtī iešanas gudrības LSM.lv atklāja un ar pašpēršanās tehniku iepazīstināja sertificēts pirtnieks, Latvju pirts un SPA asociācijas valdes loceklis Romualds Lamsters.

ĪSUMĀ:

Lina dvieļi, mitrumizturīgas čības un vilnas cepure

Dodoties uz pirti, līdzi jāņem vismaz divi lieli lina dvieļi, kuros noslaucīties, paklāt zem sevis vai apsegties atpūtas brīžos. Jāņem vērā, ka dvielis, sēžot vai guļot tam virsū uz lāvas, ātri kļūs mitrs. Starp pēršanās reizēm var uzvilkt kokvilnas vai lina halātu, noteikti nav ieteicams izmantot ko sintētisku.

Tāpat līdzi jāņem mitrajām telpām paredzētas čības, kas izgatavotas no gumijas vai sintētiska materiāla. Ja cilvēkam ļoti salst pēdas, līdzi var paņemt arī vilnas zeķes vai čības, ko uzvilkt starp karsēšanās reizēm.

Tāpat kā ar čībām nav ieteicams dalīties, jo tādā veidā viegli pārnēsāt kāju sēnīti, arī cepuri labāk izmantot savu. Lai gan mūsdienās pedikuloze ir reta parādība, ir dažādas lipīgas galvas sēnītes. Labāk izvēlēties ar rokām filcētu, nevis veikalā pirktu pirts cepuri. Tā būs trīsreiz biezāka un no kvalitatīvākas vilnas – poraina, nevis sapresēta. To velkot, pirtī nesakarsīs galva un cilvēks labāk jutīsies.

Uzņemtajam šķidrumam jāveicina svīšana

Latvju Pirts un SPA asociācijas valdes loceklis Romualds Lamsters

Pirts nav vieta, kur baudīt kārtīgu maltīti. Vēlams paēst ne vēlāk kā divas stundas pirms došanās uz pirti. Ja starp karsēšanās reizēm tomēr gribas iestiprināties, ieteicams izvēlēties vieglas uzkodas – svaigus vai žāvētus augļus, dārzeņus, riekstus.

Peroties jāuzņem šķidrums – silta, bet ne karsta tēja vai vēss, bet ne auksts ūdens. Silta tēja  30–35 grādu temperatūrā palīdz organismu sasildīt no iekšpuses un izlīdzina siltumu ķermenī. Silta šķidruma uzņemšana palielina svīšanas efektivitāti, aktīvāk izvadot no organisma nevēlamās vielas. Dzerot karstu vai aukstu šķidrumu, organismam, lai to sasildītu vai atdzesētu līdz ķermeņa temperatūrai, jāpatērē daudz enerģijas. Tas palēnina šķidruma nonākšanu no kuņģa zarnās, tas lēnāk uzsūcas organismā, kā rezultātā svīšana notiek lēnāk.

Lai paātrinātu svīšanu, jāizvēlas to ārstniecības augu tējas, kuras to veicina, piemēram, raudene, kurai ir arī antiseptiska iedarbība.

Nomierinošs efekts ir piparmētrai, citronmētrai, vīgriezei. Antibakteriāli augi, kuru tējas ieteicams dzert īpaši gada aukstajos mēnešos, ir gaiļbiksītes, māllēpes, kliņģerītes. Īpaši jāizvairās no augiem, kuri biezina asinis, piemēram, rūgtā pelašķu tēja, jo svīstot asinis nedaudz sabiezē. Tās šķidrina vīgrieze, vītola miza, kas satur dabīgo aspirīnu. Upeņu un zemeņu lapu tējā ir daudz vitamīnu. Organismu attīroši augi ir vērmele, vībotne, kadiķis, apse, papele un pīlādzis. Tējai cukuru nepievieno, taču, ja vēlas to saldināt, izmanto nedaudz medus.

Jāuzrauga, lai kājas siltas

Īpaši, ja pirts apmeklējums paredzēts ziemā, pirms došanās karsēties ieteicams sasildīt kājas. Viens variants ir spainī ieliet karstu ūdeni, pēc savas izvēles iebērt tajā ārstnieciskos augus, aromātiskas ziedlapas, var pievienot karoti sāls. Ja cilvēks ir nosalis, viņam bieži ir aukstas pēdas un plaukstas, ūdenī iemaisa karoti ar sinepēm vai ar melnajiem vai sarkanajiem pipariem.

Kājas svarīgi karsēt spainī, nevis bļodā, tā, lai arī apakšstilbi būtu ūdenī.

Ikri ir svarīgs muskulis, un mūsdienās cilvēkiem bieži ir problēmas ar vēnu mezglu veidošanos. Sildot šo muskuli, paplašinās asinsvadi, paātrinās asinscirkulācija. Lai ūdens spainī ātri neatdzistu, pāri ceļgaliem pārklāj lielu dvieli.

Vēl kājas var karsēt pirmajā sildīšanās reizē pirtī, sagatavojot spainī karstu ūdeni un tajā sildot kājas. Tas gan apgrūtina gulēšanu uz lāvas. Ja kājas ir vēsākas, otrajā sildīšanās reizē kādu brīdi var pagulēt uz lāvas, paceļot kājas augstāk par galvu – pret griestiem, kas nodrošinās organisma vienmērīgāku sasilšanu.

Pirts aromatizēšana

Pirts ķipītis

Oža ir būtiska maņa, kurai pirtī ir liela loma. Viens no variantiem, kā pirts telpu piepildīt ar aromātu, ir ūdeni, kurā mērcētas aromātiskās slotiņas un daļa tajā esošo aromātvielu izšķīdušas, liet ķipītī un pēc tam – uz akmeņiem. Ja akmeņi ir karsti, augu daļiņas var piedegt un akmeņi kļūs netīri. Labāk aromātisko ūdeni liet uz lāvām un sienām. Tad uz brīdi pirti jāatstāj, lai ūdens izgaro un piepilda telpu ar vēlamo aromātu. To nevajag liet uz griestiem, jo tas sakarsīs un pilēs, kas, pilēm saskaroties ar ādu, nebūs patīkami.

Vēl viens variants ir augus, kas apveltīti ar spēcīgu aromātu, piemēram, piparmētras, citronmētras, purva vaivariņus, baltegles, kadiķus, sasiet buntītēs, uzliet uz akmeņiem tīru, vislabāk – avota ūdeni, kas ir sārmains, un paturēt tās tvaikos. Tvaiks, ejot cauri augu pušķim, paņem sev līdzi daļu tajos esošo ēterisko eļļu un aromatizē gaisu.

Gada aukstajos mēnešos izmanto kaltētus augus, tos saliek pirts stūros, ievietojot speciālos turētājos. Pirms tam tos var samitrināt, jo žūstot augi izdala patīkamu smaržu. Slāviem raksturīgi izmantot vērmeli, kas ir ļoti aromātisks, enerģētiski spēcīgs un attīrošs augs.

Nav ieteicams uz akmeņiem liet ēteriskās eļļas ne koncentrētā veidā, ne sajaucot ar ūdeni, jo tās ūdenī nešķīst. Uz karstajiem akmeņiem tās sadeg un gaisā veido toksisku savienojumu, kas var izraisīt pat saindēšanos. Ja tomēr gribas izmantot eļļas, akmens masas traukā ielej karstu ūdeni, iepilina dažus pilienus ēteriskās eļļas un trauku novieto uz akmeņiem. Traukam sakarstot, ūdens tvaiko un līdzi sev paņem ēterisko eļļu.

Kā zināt, ka laiks beigt karsēties?

Atzīme, līdz kurai jāpaceļas pirts temperatūrai, atkarīga no katra rūdījuma, bet vidējā temperatūra, pie kuras bauda pēršanos, ir 70–85 grādi. Ja akmeņi ir pietiekami karsti, var efektīvi pērties arī pirtī, kas sasilusi līdz 60 grādu temperatūrai, jo ir liels mitrums. Saunā, kur gaiss ir sauss, temperatūra var būt arī augstāka.

Pirmā pirtī iešanas reize ir sildīšanās, ko var darīt gan sēžot, gan guļot uz lāvas. Atrodoties horizontālā stāvoklī, ķermenis labāk un vienmērīgāk sasils. Pirmajā sildīšanās reizē neko nedara – ne garu met, ne vēdina gaisu. Sildīšanās notiek apmēram 10–15 minūtes – pēc sajūtām. Sildoties pirts gaiss var būt sasilis no 40 līdz 60 grādiem, ļaujot ķermenim lēnām aprast ar temperatūras maiņu.

No pirts jāiet ārā, kad sajūta vēl ir laba, kad liekas, ka vēl kādu brīdi varētu pasēdēt.

Noteikti nevajag pārvērtēt savas spējas un sagaidīt brīdi, kad sirds sāk klapēt, trūkst gaisa vai kļūst grūti. Pirmajā reizē nevajag pārsēdēties, labāk karstumā pavadīt īsāku brīdi. Ja pirtī pavadītas 10 minūtes, tad 10–20 minūtes jāvelta atpūtai. 

Nākamajā pirts iešanas reizē temperatūru par dažiem grādiem var paaugstināt. Ja pirtī ir vairākas lāvas, šajā reizē jau var pakāpties uz augstākas. Pirms mest garu, kausiņu ar ūdeni var enerģētiski uzlādēt, ieliekot plaukstās un “piepildot” ar labām domām, vārdiem, vēlējumiem. To lej uz akmeņiem, kam seko tvaika mākonis, kas palielina pirtī gan mitrumu, gan karstumu.

Otrajā sildīšanās reizē, lai labāk noskaņotos, zem deguna var palikt aromātisku augu buntīti. Vienlaicīgi smaržojot augus, kājas pievelk sev klāt uz lāvas, lai tās silst. Vēlāk peroties, augu pušķīti paliek zem galvas kā spilvenu. Šajā reizē ar slotiņām uztaisa vieglu gaisa apvēdināšanu,  uzmet vēl nedaudz gara. Tad atkal iet atpūsties, lai nomierinātu pulsu un izlīdzinātu asinsspiedienu, elpošanu.

Pirtiņa pie dīķa un pirts krāsns akmens krāvums

Pēc sildīšanās siltā ūdenī, kas ir apmēram ķermeņa temperatūrā, bet ne vēsāks par 25 grādiem, obligāti jānoskalo sviedri. Ne karstā vai aukstā, jo pirts mērķis ir sasildīt organismu – ne tikai ādu, bet arī dziļākos ķermeņa audus, lai pēršanās būtu baudpilnāka. Ja pēc pirmās sildīšanās ielec aukstā ūdenī, ķermenis atdziest un sildīšanās jāsāk no sākuma.

Pašgatavota skrubja pamatā – sāls

Starp sildīšanās reizēm, atkarībā no tā, cik ļoti cilvēks svīst, var noskrubēt ķermeni. Ja ķermenis svīst labi, pēc pirmās sildīšanās reizes atpūšas, tad ieiet pirtī uz piecām minūtēm, līdz parādās pirmie sviedri un tad var skrubēties. Ja ķermenis svīst slikti, rīvēšana ar skrubi var likties pārāk asa un nepatīkama, tāpēc ādu apslaka ar samitrinātu pirts slotiņu.

Paštaisītas dabīgās švammes pamatā ir rupjais sāls, tam pievienojot kafijas biezumus, auzu pārslas, augļu vai ķirbju mīkstumu, saldētas ogas. Tāpat to var pagatavot no svaigiem augiem, piemēram, tikko plūktām piparmētrām, kuru lapās vēl ir sula. Ziemas sezonā var izmantot kalanhoju, alveju, pelargonijas. To lapas sasmalcina ar nazi vai mikseri, lai no tām izdalās sula, sajauc kopā ar sāli, kas skrubi padarīs maigāku.

Pašpēršanās tehnika

Pēc divām sildīšanās reizēm laiks doties uz pirmo pērienu. Tiem, kas pirtī iet retāk, ķermenis sasilst ilgāk un parasti, pirms rokās ņemt slotiņas, nepieciešama arī trešā sildīšanās reize. Lai gan pirtī doties vienam nevajadzētu, jo tas ir pret drošības noteikumiem, ir arī pašpēršanās tehnika. To var veikt gan sēžot, gan guļot. Ķermeņa priekšpusi per, gan sēžot uz lāvas, gan guļot uz muguras.  Kājas ērti nopērt, guļot uz lāvas un vienu kāju pārliekot pār otru, lai ir ērti un stabili, lai muskuļi nav sasprindzināti. Pēdas vislabāk izklapēt ar kadiķa vai ozola zariem.

Lai sevi nopērtu no mugurpuses, jābūt pietiekami lunkanam. Ja ķermenis ir stīvs, no bērza zariņiem var uztaisīt pagaras un tievas slotas, kuras būs lokanas un, perot sānu, tiks arī mugurai. Ja, guļot uz sāna, var aizsniegt muguru, izklapē gan sānus, gan muguru. Tad pagriežas uz otra sāna un ar otru roku per muguru un otru sānu. Nostājoties uz apakšējās lāvas vai grīdas, saliecas nedaudz uz priekšu un ar divām slotām kārtīgi izklapē ķermeni. Plecus un lāpstiņu daļu var pērt arī sēžot.

Pēršanās slotiņa no aromātiskiem augiem

Slotas lielums atkarīgs no cilvēka, galvenais, lai to ir ērti izmantot. Īsts pirtnieks darbojas ar divām slotām. Kad peras, guļot uz sāna, ērtāk būs ar vienu.

Lai gan ierasts pirts slotiņas taisīt no dažādiem kokiem, piemēram, ozola, kadiķa, kļavas, var izmēģināt arī to pagatavot no aromātiskiem augiem, teiksim, biškrēsliņiem, kam ir stingri, izturīgi un šķiedraini kāti, ar kuriem pēriens būs patīkams un masējošs. Tik stiprs masāžas efekts nebūs, bet var izmantot arī pelašķus un asinszāli. Piparmētru slotiņa ātri salūzīs.

Pēršanās laikā galvā var atstāt vilnas cepuri, taču to var arī nomainīt pret kļavu slotu. To ik pa laikam samitrina, lai tā vēsina galvu.

Pēršanos var noslēgt ar ķermeņa ieziešanu ar plānu medus kārtu, kas aizstās krēmus. Reizēm to pat nevajag noskalot, jo medus sasūcas ādā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vaļasprieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt