Pirmajā pusfinālā brāļu komandu ārpus fināla starta līnijas atstāja trīs māsas ar kapteini Martu Pujāti, bet pirms nedēļas savu piederību finālam apliecināja Ģirta Trenča komanda.
Teksts par slavu vai popularitāti, protams, norakstāms uz zināmām "V.I.P." projekta ambīcijām, jo jau 13. sezonu spēle ir viena no Latvijas Televīzijas reitingu topa projektiem. No otras puses, šie vārdi nav arī gluži bez pamata – dalībnieki stāsta, ka kolēģi un draugi spēli ir redzējuši un vēlas to apspriest.
Māsas atzīst, ka pēc ētera ģimenē notiek jautājumu izķidāšana un atsaucas ģimenes locekļi, kas noteikti to vai citu jautājumu būtu atbildējuši, un izskan replikas: "Nu kā jūs to nezinājāt" vai "Tas bija tik elementārs jautājums".
Ne tikai savējie, arī draugi un paziņas mīl pakomentēt. Tāpēc fināla ieraksta aizkulisēs māsām Martai, Laurai un Lindai top ideja: no lielās ģimenes, kurā astoņi brāļi, māsas, abi vecāki un vēl taču ir otrās pusītes izveidot visu "V.I.P." raidījumu ciklu: četras komandas un tad lai visi demonstrē savas zināšanas.
Ģirts Trencis ar dzīvesbiedri Sindiju un ģimenes draudzeni Signi Subatnieci, finālu uzsākot, atceras iepriekšējo dalību "V.I.P." finālā.
"Mēs ļoti muļķīgi iekritām jautājumā par ceļmallapu, respektīvi mēs, visas iespējas atverot, tomēr neatradām pareizo atbildi. Toties tagad es zinu visu par ceļmallapām," atceras Ģirts.
"Vispār jau erudīcijas spēlēm tas ir raksturīgi, ja tu spēles laikā kādu jautājumu neatbildi, tad uz turpmāko laiku šī informācija tevī paliek kā akmenī iekalta, un tu to zināsi vienmēr!"
Finālspēles raksturs un atbildība par iznākumu dara savu, un jau pirmajā jautājumā noskaidrojas, ka neviena no komandām šoreiz atkal par trim tūkstošiem necīnīsies, aktuāla paliek tikai piezīme – par slavu!
Māsas turpina spēlēt viegli, iesmejot gan par savu nezināšanu, gan priecājoties par pretinieku jautājumiem, uz kuriem arī pašas nerastu atbildi. Tā par iepriekš piedzīvotās ceļmallapas epopejas aizstājēju šajā spēlē Ģirta komandai kļūst jautājums par Eiropas valsti, kura 2002. gadā kļuvusi par ANO dalībvalsti. Ģirts liek uz Kosovu un kļūdās. Pats viņš sev pārmet, ka bijis pašpārliecināts un ņēmis visnevērtīgāko papildiespēju, bet dzīvesbiedre Sindija mīļi mierina: "Kļūdās arī vislabākie!"
Līdzīgs pārdzīvojums ir Martai Pujātei, jo nevar nosaukt Arno Jundzes jaunākās grāmatas "Es nemiršu nekad" varoni, vēsturisku personību.
"Ak, man kauns par Veidenbaumu, ka nezināju, man tik ļoti patīk literatūra, kur nu vēl fakts, ka mans dzīves sapnis ir reiz pašai uzrakstīt grāmatu. Nu kā tā?" skumst Marta jau pēc spēles.
Savukārt Sindija, kā secinājumu piedzīvojumam, kurā no sešiem dalībniekiem tikai viens bija vīrietis, izsaka nožēlu: "Cik žēl, ka vīriešiem nav intuīcijas!"
"V.I.P." cikls nozīmē to, ka uz spēlēm atnāk četras komandas, bet tikai viena no šīm četrām tiek pie "slavas" un reālas naudas, tātad procents nav augsts, tomēr vienmēr komandas apliecina piedzīvotā vērtību, labās emocijas, iespēju būt kameru otrā pusē, iepazīt citus erudītus.
Šoreiz Ģirta komandai bija samērā grūts jautājums pretiniekiem. Māsām būtu bijis jāatpazīst kāds franču deserts krokenbušs jeb kraukšķis mutē, esot līdzīgs piramīdai no eklērveidīgām kūkām, dekorēts ar cukura stīgām, – un tādu prot gatavot Signe. Tika nolemts, ka Signe to pagatavos un aicinās ciemos māsas un Uģi!
