Par katru apģērba slāni jādomā atsevišķi, teica Ošiņa. Termoveļa, piemēram, var būt no sintētiska materiāla vai merino vilnas: “Ja runājam par merino termoveļu, tad tā vienlaicīgi ļoti labi uzsūc un vada tālāk uz nākamo slāni šo mitrumu, un tajā pašā laikā, kad būs nepieciešams, tā arī sildīs. Sintētiskās termoveļas ne visai sildīs.”
Gan termoveļas materiāls, gan biezums jāpiemēro paredzētajai aktivitātei. “Runājot par termoregulāciju, tas ir atkarīgs no cilvēka. Vajadzīgais termoveļas biezums ir ļoti atkarīgs no aktivitātes un laika perioda, tāpat ziemā būs viens biezums, vasarā cits,” Ošiņa stāstīja.
“Ja tagad gribētu Latvijā ziemā iet pārgājienā, es ieteiktu izvēlēties vidēja biezuma termoveļu, kas paredzēta aktīvai kustībai. Kad nokļūstam nometnes vietā vai ir paredzēta nakšņošana, tad termoveļu, ko esam vilkuši, kamēr aktīvi kustamies, pārvelkam uz citu, un tad atkarībā no temperatūras gulēšanai naktī izvēlēties ko siltāku, protams, kombinējot ar citu ekipējumu,” Ošiņa skaidroja.
“Jo mums būs vairākas tās kārtas, jo vairāk varam piekoriģēt pēc tā, kādas intensitātes ir pārgājiens vai kāda sportiskāka nodarbe,” piekrita Kursītis.
Viņš norādīja, ka bieži vien cilvēki izvēlas saģērbties pārāk silti, ātri sasvīst un tad salst neatkarīgi no apģērba kvalitātes.
“Ja uzvelk nākamo vēl siltāku kārtu, sviedrējas vēl vairāk, tajā grāvī lien vēl vairāk un vēl vairāk iekšā. Tad ir tā, ka varbūt jau no starta bija par siltu. Ļoti bieži, piemēram, termoveļu nemaz nevajag, pietiks ar sporta kreklu, un to siltumu nodrošinās nākamais slānis,” viņš norādīja.
Kursītis uzsvēra: “Pirms mēs ejam, ir jābūt mazliet diskomfortam, nedaudz par vēsu. Jo pirmās 10, 15 minūtes ķermenis iesils, un tev būs silti. Ja cītīgi būsi saģērbies no starta jau silti, tad pirmās 10, 15 minūtes, un tu jau esi piesviedrējies.”
Mānīgs priekšstats var būt – jo materiāls ir dabiskāks, jo labāk; jo, piemēram, kokvilnu pārgājienu apģērbā Latvijas klimatiskajos apstākļos Ošiņa neieteiktu:
“Es noteikti neieteiktu pārgājiena apģērbā un zeķes izvēlēties no kokvilnas, jo kokvilna ļoti labi uzsūc mitrumu, bet ļoti lēni žūst, un tā rezultātā cilvēks kļūst slapjš, apģērbs nežūst un ātri vien kļūst auksti un salst.”
“Nav tā, ka kokvilna uzreiz būtu jānoraksta, bet kokvilnas apģērbs varētu derēt karstā un sausā klimatā, jo kokvilna pati par sevi ir patīkama, bet pārsvarā neizvēlamies kokvilnu šo īpašību dēļ,” viņa skaidroja.
Kursītis norādīja, ka mūsdienās tiek meklēti risinājumi, kā dabiskos materiālus tomēr padarīt efektīvākus:
“Vairāk vai mazāk tendence ir, ka vairāk tiek izmantoti dabīgie materiāli. Ir tehniskā kokvilna tagad, un viņa žūst krietni ātrāk, nekā klasiskais tradicionālais risinājums, un daži ražotāji jau ievieš to savos tehniskajos starpslāņa siltinājumos.”
Pēc termoveļas seko slānis, kas nodrošina siltumu. “Galvenie materiāli siltumam būtu flīsa materiāla jakas, džemperi vai arī dūnu un sintētiskā pildījuma jakas,” uzskaitīja Ošiņa.
Kursītis norādīja: “Nav viens perfektais visiem, katram ir savs un, kamēr tu neej ārā un nemēģini, tikmēr ir grūti saprast, ko tev vajag. Tieši tā iemesla dēļ flīss ir vispopulārākā izvēle, jo tas, varētu teikt, ir kā latvieša sapnis – lēti un labi.”
Pēc tam seko jaka, kas pasargā no nokrišņiem, tādas ir divu veidu – pret vēju vai lietu. Eksperti atgādināja, ka visu slāņu apģērbi pareizi jākopj un jāmazgā, jāžāvē tikai tā, kā norādīts pie apģērba piešūtajās instrukcijās.
