Pūra lāde

«Pūra lāde». 5. sērija. Bungas

Pūra lāde

Pūra lāde. Saulgriežu simboli

Pūra lāde. Vāceles un cibas

Līgatnē amatnieks izgatavo bērza tāss cibiņas – alternatīvu plastmasas kārbām

Tāšu meistars jeb tāsiķis Kaspars Zvirbulis Līgatnē ir šī amata dinastijas pārstāvis, viņš no bērzu tāsīm veido ne tikai cibiņas, bet arī dažādus citus traukus, rotas un pat bērnu mantiņas. Padomos, kā no dabiskā materiāla izgatavot videi draudzīgas cibiņas, kurās produkti uzglabāsies īpaši ilgi, Kaspars dalās arī ar citiem.

ĪSUMĀ:

Kaspars Zvirbulis - amatnieks, tāsiķis.

  • Izbijis rīdzinieks, kurš, sajutis mierīgas lauku dzīves vilinājumu, pārcēlies uz dzīvi Līgatnē.
  • Ieguvis meistara diplomu Latvijas Amatniecības kamerā.
  • Kaspars ir vienīgās tāsiķu dinastijas pārstāvis. Arodu apguvis no sava onkuļa un tantes, tautas daiļamata meistariem  Vizmas un Pētera Zvirbuļiem.
  • Kaspars  turpina meklēt un iepazīt amata noslēpumus, gūst pieredzi pie citu tautu meistariem, pēta muzeju krātuvēs pieejamos tāšu izstrādājumus.
  • Vasarās Kaspars pasniedz meistarklases, bet ziemā strādā darbnīcā un no tāsīm veido visdažādākos traukus, cibiņas, rotas, bērnu mantiņas un eksperimentē ar formu un faktūru.
  • Kaspara sieva Madara beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina fakultāti un šobrīd palīdz ar idejām jaunu darbu tapšanā.
  • Ar amatniecību saistītos jautājumos pie meistara var vērsties, zvanot uz numuru 25664929 vai uzrunājot vietnē “Facebook.”
Latviešiem attiecības ar kokiem ir īpašas. Kāds meklē pie koka spēku, kāds pie mājas stāda ozolu vai liepu, citi cīnās par koku saglabāšanu pilsētās un mežos, kāds šķendējas par lapu grābšanu rudeņos. Latvijā ikvienam dzīve norit blakus kokiem. Tā tas ir kopš neatminamiem laikiem. No koka būvēja mājas, mēbeles, malka deva siltumu un no dažādām koka daļām tika veidoti trauki. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau 2. gadu simtā no tāss tikuši izgatavoti  trauki rotu uzglabāšanai, šo trauku pēdas manāmas senos apbedījumos.

 

Šobrīd Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā rodamas daudzas seno gadu liecības  – pītas vāceles, kriju vāceles, bērza tāss vāceles, lielas un pavisam sīciņas, vienkāršas un rūpīgi rotātas. Dažāda izmēra vāceles bija jebkurā saimniecībā. Tajās glabāja pārtiku, apģērbus, rotas, mazākās cibiņās – zāles, garšvielas, tēju, tabaku, teju visu, ko saimniecībā vajadzēja uzglabāt. Bērza tāss vācelēm un cibiņām piemīt unikālas un mitrumu regulējošas īpašības – sāls vienmēr paliek birstošs, miltos neieviešas pārtikas kodes, dzērvenes var saglabāt svaigas līdz pavasarim, cibās ilgāk saglabājas svaigas zivis. Meistarīgi izgatavotā bērza tāss traukā var glabāt šķidrumus. Dažādas vāceles un cibiņas mācēja izgatavot paši zemnieku sētas iedzīvotāji, tās varēja izgatavot, izmantojot nelielu nazi. 

Daudzpusīgās funkcionalitātes dēļ vārdam vācele latviešu valodā ir radušies sinonīmi, to izmanto parunās un teicienos – tenku vācele, dziesmu vācelīte, padomu vācelīte, sviesta cibiņa u.c. Vācelīte un cibiņa nereti pieminētas tautas dziesmās un pasakās.

Koši pīta vācelite
Par Daugavu pārpeldēja.
Šodien pelda vācelite,
Rītu pate rakstītāja.

Kad es biju jauna meita,
Man bij dziesmu vācelite,
Kad es gāju tautiņās,
Pa vienai ritināju.

    /Latviešu tautas dziesma/

Video (1 min. 43 sek.): Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas krājuma glabātājs Jānis Šabanovs stāsta par dažādām vācelēm senatnē

 

Bērzu tāss cibiņa

Šobrīd prasmes izgatavot vāceli teju zudušas un daudzi no mums uzglabāšanas funkciju ir uzticējuši dažādām plastmasas kastēm vai tālās zemēs tapušiem lētiem pinumiem, kuriem trūkst izturības. Varbūt ir vērts pamēģināt izgatavot vāceli vai cibiņu no dabīga materiāla ar savām rokām.

Nepieciešamie instrumenti:

  • Ass nazis;
  • Šķēres;
  • Figūrzāģis;
  • Smilšpapīrs;
  • Robainās šķēres;
  • Trauks ar karstu ūdeni;
  • Īlens;
  • Knaibles;
  • Āmurs;
  • Urbis.

Gatavošana process:

  • Nepieciešama bērza tāss. Izstrādājumu var gatavot no svaigi ievāktas tāss vai no sausas. Bērza tāsi sagatavo vasarā, jūnijā un jūlijā, kad koka sulas cirkulē un tāsi ir viegli iegūt. Ja jums nepieder savs mežs, lieti noderēs labas attiecības ar zāģeriem vai gateru īpašniekiem. Iegūt tāsi no augoša koka Latvijā ir aizliegts, to var darīt tikai pirms ciršanas. Nocirstam bērzam tāsis jānoloba nedēļas laikā.
  • Tāss ir jāžāvē zem sloga, lai tā nesarullētos. Ja izstrādājumu negatavojat uzreiz, āra temperatūrā izžāvēta tāss var glabāties daudzus gadus.
  • Lai izgatavotu nelielu cibiņu, vispirms no koka plāksnes vai finiera ar figūrzāģi izzāģē apaļu cibiņas dibentiņu un vāciņu. Izmēru izvēlieties paši!
  • Izzāģētās ripas rūpīgi noslīpē ar smilšpapīru.

Video (2 min. 23 sek.): Bērza tāss iegūšana, pamatnes un vāciņa satavošana

 

  • Izstrādājuma ārpusei izmanto tāss iekšējo pusi, tā ir gludāka, un izstrādājums būs taustei patīkamāks, nedrups.
  • Tāss baltajai daļai ar nazi noņem liekos negludumus, lai korpusi labāk sakļautos.
  • No sērkociņiem vai nelieliem kociņiem ar nazi izgatavo mazas nagliņas – špeilītes.
  • Ar  šķērēm izgriež trīs sloksnes. Slokšņu platums veidos cibiņas augstumu. Viena sloksne būs cibiņas ārējais korpuss, otra iekšējais, trešā dekoratīva.
  • Ārējo sloksni griež konisku. Malas var apstrādāt ar robainajām šķērēm (tādas izmanto šuvējas auduma malu apstrādei) vai izveidot nelielus robiņus gar malām ar ko citu. 

Video (2 min. 36 sek.): Tāss, koka nagliņu, koniskās lentas sagatavošana

 

  • Izgrieztās sloksnes pirms uztīšanas uz īsu brīdi iemērc karstā ūdenī, lai tāss kļūtu elastīgāka.
  • Ņem izzāģēto cibas dibentiņu, ap to cieši aptin taisno tāss loksni. Dibentiņš šajā brīdī atrodas izstrādājumam pa vidu nedaudz ieslīpi, tāss baltā puse tiek tīta uz āru.
  • Ar īlenu izdur caurumiņu un tāsi nostiprina ar iepriekš izgatavoto koka nagliņu pāris centimetrus no malas. Nagliņu caurumā iesit ar āmuru, lieko daļu nokniebj ar knaiblēm, atstājot vienu milimetru garu galiņu, kas piesitot ar āmuru veidos naglas galviņu..
  • Otro sloksni tin ar tāss tumšo pusi uz āru, sākuma daļu novietojot zem brīvā gala. Kad tāss stingri notīta, to stiprina ar koka nagliņām.
  • Dekoratīvo lentu stingri aptin, raugoties, lai katrs nākamais tinums būtu centrēts un nenosegtu iepriekšējā tinuma dekoratīvo maliņu.
  • Lentu stiprina ar koka nagliņām.
  • Dibentiņu ar pirkstiem izspiež līdz izstrādājuma  malai un nostiprina ar dažām koka nagliņām.
  • Negludumus var noslīpēt ar smilšpapīru. 

Video (2 min. 34 sek.): Iekšpuses, ārējā korpusa un dekoratīvās lentas izveide, pamatnes nostiprināšana

 

  • Gatavo trauciņu var nedaudz iesmērēt ar bišu vasku vai pārtikas eļļu, lai iegūtu spīdumu.
  • Vāciņam izgatavotajam rimbulim noslīpē nedaudz koniskas malas, lai vāciņš viegli iegultos cibiņā un nebojātu maliņas.
  • Vāciņā izurbj vienu vai divus caurumus, kuros var ievietot auklu vai ko citu, veidojot rokturīti.

Video (2 min. 19 sek.): Vāciņa izveidošana

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vaļasprieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti