Krāslavietis atklāja, ka ar niršanu nodarbojas 16 gadus, un ilgais darbs nu devis rezultātu. “Ir sasniegts jauns Latvijas rekords. Iepriekšējais tika uzstādīts 2007. gadā un bija 186 metri,” sacīja zemūdens nirējs.
Latvijā nav tādas daivinga organizācijas, kas varētu fiksēt šo rekordu, tāpēc tas paliek neoficiālā līmenī, tomēr DIPA pārstāvji atzīst Šuļgas sniegumu.
“Pēc tās informācijas, kas mums ir, mēs redzam, ka ir bijusi sagatavošanās – pirms tam ar 60 metru dziļumu, tad 150 metru dziļumu. Šī pakāpeniskā sagatavošanās ir bijusi, un cilvēks ir pārbaudījis gan aparatūru, gan savas iespējas – fiziskās. Iegremdēšanās šādā dziļumā ir ļoti izaicinoša, tas ir ļoti drosmīgs gājiens,” uzsvēra DIPA meistara pakāpes niršanas treneris Valters Preimanis.
Nolaišanos palīdzēja veikt zemūdens nirēji no Ukrainas – Vladislavs Tomaļs-Kaļinins un Jevgeņijs Komko –, ar kuriem Sergejs uztur kontaktus jau vairākus gadus. Viņu pieredze dziļos ūdeņos pārliecināja Sergeju izvēlēties tos kā nolaišanās biedrus.
“Viņš cienīgi ar visu tika galā, un varēja redzēt, ka viņam bija interesanti to veikt, tas viņam sagādāja morālu pacēlumu,” latviešu nirēja sniegumu atzinīgi novērtēja Vladislavs Tomaļs-Kaminins, “CCR Liberty” instruktors.
Kā minēja Starptautiskās daivinga instruktoru profesionālās asociācijas instruktors Valters Preimanis, šādas nolaišanās ir iespējamas tur, kur dziļumā ūdens temperatūra ir komfortabla.
Baltijas jūrā šādas nolaišanās nav iespējamas.
“Ja mēs nirstam Latvijā, tad tādā dziļumā mums ir tikai daži grādi virs nulles. [..] Cilvēka ķermenis atdziest, un jebkurā gadījumā pēc tik ilga laika, kas pavadīts ūdenī, ķermenim jau ir hipotermijas pazīmes,” skaidroja Valters Preimanis.
Pastāv arī citi riski – 60 metru dziļumā spiediena rezultātā gaiss kļūst indīgs. Tāpēc Sergejs ir niris, izmantojot niršanas balonu ar skābekļa, hēlija un slāpekļa savienojumu, zināmu kā "TRI MIX". Neizvērtējot aprīkojuma specifiku, kā arī savas spējas, šāda aktivitāte var beigties traģiski.
“Jāpiezīmē, ka šī vieta ir prasījusi arī ūdenslīdēju dzīvības, jo, kur ir risks, tur arī tiek pieļautas cilvēku kļūdas, un tas ne visiem beidzas veiksmīgi, bet mūsu gadījumā šis ir laimīgs stāsts,” uzsvēra Valters Preimanis.
