Kā labāk dzīvot

Par tīrām upēm! Konsultē vdes aizsardzības speciālisti

Kā labāk dzīvot

Arī Latvijā iespējams saimniekot ar permakultūras metodēm zemnieku saimniecībā

Dodamies dabā droši jeb kā neapmaldīties mežā

Kā neapmaldīties mežā. Speciālistu padomi drošai atpūtai

Dodoties atpūsties vai ievākt veltes mežā, ir būtiski laikus sagatavoties un vēlams arī apgūt jaunas prasmes, kas palīdzēs justies drošāk un veiksmīgāk orientēties apkārtnē. Savukārt tad, ja tomēr nācies apmaldīties, jācenšas saglabāt mieru, liekot lietā elpošanas vingrinājumus, un jāsazinās ar glābējiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica speciālisti. 

Mežs ir vieta, kur var atgūt spēkus, atrast ko noderīgu vai vienkārši atpūsties, tomēr ir viegli arī apjukt un apmaldīties. 

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc citreiz cilvēki izvēlas doties organizētos pārgājienos, nevis iet vieni paši. Ne visi jūtas droši. Pat tie, kas pārzina kartes," atzina ekskursiju "Uzzini, iepazīsti" vadītāja un gide Zaiga Kaire.  

Viņa uzsvēra, ka pirms došanās dabā svarīgi ir sagatavoties. Minimālā prasība ir iemācīties izmantot GPS un karti savā viedtālruni, iemācīties nosūtīt savu atrašanās vietu, taču ieteicams ir arī izprintēt taustāmu karti un pirms došanās mežā to kārtīgi izpētīt. 

"Ja dodaties vietās, ko nepazīstat, labākais veids ir pirms tam apskatīties karti, kārtīgi to izpētīt un padomāt. Ieteikums ir nelietot tikai vienu karti, paskatīties vairākas, jo katrai kartei ir savi plusi un mīnusi, – kādā redz kaut ko vairāk, kādā kaut ko mazāk," ieteica Kaire. 

"Patiesībā "Jāņa sētas" kartes drukātā versija ir ļoti labs materiāls. Tajās ir ļoti daudz meža taciņu, redzamas stigas, ceļi, daudz kas ir iezīmēts, ko var izpētīt," viņa piebilda. 

Tāpat svarīgi kartē aplūkot vai atzīmēt vietu, kur atstāta automašīna vai kur atrodas sabiedriskā transporta pietura, no kuras izkāpts.

Ejot mežā dziļāk, jāmeklē orientieri, piemēram, līki koki, lieli celmi vai takas. Bet ja nogriežas no taciņas, jāseko līdzi, vai tā palika kreisajā vai labajā pusē. 

Arī aktīvā tūrisma vietnes "Pargajieni.lv" vadītājs, idejas autors, gids Carnikavas novadā Jānis Zariņš piekrita, ka ne vienmēr uz telefoniem un to norādīto lokāciju var paļauties, un ir jāiemācās darboties ar īstu karti, taču tāpēc vien tehnoloģijas nevajag atmest pavisam. 

Viņš ieteica LVM GEO lietotni, kurā ir pieejamas dažādas kartes, kas ļauj redzēt arī dažādus atklājumus mežā –  vecus kara laika ierakumus, apaugušus bunkurus un tamlīdzīgus objektus. 

"Dari visu un lieto visu, ja tev tehnoloģijas ir pieejamas, lai tu nonāktu līdz galamērķim un ieraudzītu maksimāli daudz lietu, kas apkārt ir," ieteica Zariņš. 

Viņš atgādināja, ka telefons tā akumulatora darbības laika taupīšanas nolūkos nebūtu jāizmanto nepārtraukti – svarīgi atzīmēt vismaz sākuma atrašanās vietu kartē. 

Gadījumam, ja tehnoloģijas tomēr pieviļ, Zariņš ieteica vienmēr uz rokas uzlikt parasto pulksteni ar ciparnīcu, kas var noderēt, ja pirms tam esi patrenējies pēc pulksteņa saprast, cikos no kuras puses spīd saule. Tā var iepriekš iemācīties noteikt debespuses, pēc kurām orientēties mežā. 

Tāpat, dodoties mežā, rūpīgi jākārto līdzi ņemamā soma, vienlaikus to nepārkrāmējot ar liekām mantām. Līdzi obligāti jāņem telefons, papildus uzlādes akumulators, karte, ūdens – nedaudz vairāk, kā nepieciešams, un lukturītis.  

Ja tomēr sanāk apmaldīties: 

  • Jāmēģina nomierināties – ir pierādījies, ka dziļa elpošana palīdz, lai spētu koncentrēties. 

  • Jāmēģina saklausīt, vai nav dzirdamas kādas skaņas – mašīnas, suņu rejas vai kas cits. 

  • Jāmēģina saprast virziens, no kura nācāt, atcerēties pazīmes dabā, kuras pamanījāt.

  • Jāmēģina meklēt ceļš.

  • Jāpievērš uzmanība uz kvartālstigu krustojumiem esošajām plāksnītēm ar numuriem – tas palīdzēs pašiem orientēties kartē vai glābējiem saprast jūsu atrašanās vietu. 

  • Jāizsauc palīdzība, zvanot 112. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Limbažu daļas komandieris Arnis Banders atzina, ka visbiežāk apmaldās sēņotāji un ogotāji, jo, koncentrējoties uz meža veltēm, aizmirst ievērot norādes vai orientierus, pēc kā vadīties. 

"Zinot to, ka cilvēks apmaldoties krīt panikā, sāk satraukties un orientācija kā tāda zūd, būtu labāk, saprotot, ka esmu apmaldījies, pēc iespējas ātrāk zvanīt [glābējiem], lai mēs varam sākt ātrāk veikt darbus. Jo ātrāk sāksim, jo ātrāk cilvēku atradīsim," viņš uzsvēra. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt