Paša radīts ziedūdens ir ādai un videi draudzīgs produkts, jo tas ir gatavots no dabiskām izejvielām un netiek radīti papildu atkritumi, kā tas mēdz būt, pērkot iepakotu kosmētiku veikalā.
Ance ir ķīmiķe, kura pēc augstskolas beigām strādājusi vairākos uzņēmumos, tai skaitā kosmētikas jomā. Pirms gadiem ar nelieliem līdzekļiem viņa izveidoja savu uzņēmumu "Green Wing Paleo Skincare".
Ziedūdeni var izmantot gan sejas, gan ķermeņa ādai. Tas atsvaidzina un atvēsina, noņem kosmētikas atlikumus un netīrumus. Ziedūdeni var gatavot no jebkuriem aromātiskajiem augiem, arī no augļiem, saknēm, dzinumiem un mizām. Piemēram, Ance gatavo ziedūdeni no cidoniju augļiem.
Ziedūdens mājas apstākļos
Nepieciešams:
- augi pēc izvēles,
- ūdens
- divas dažāda izmēra keramikas bļodas,
- katls,
- ledus vai saldētavā atdzesēti aukstuma elementi,
- pudelīte ar izsmidzinātāju, kur ieliet gatavo ziedūdeni.
Gatavošana:
Katlā ielej aptuveni litru ūdens un ieber ziedus. Tad katlā liek iekšā nelielu bļodiņu, kurā krāsies gatavais ziedūdens. Plastmasas vai metāla bļodiņa nederēs, jo tai jāstāv stabili un nedrīkst peldēt pa virsu – piemērota būs keramikas bļoda. Bļodu liek katla vidū, lai tā stāvētu stabili. Galvenais, lai tajā nesmeļas ūdens un augi.
Katlu sāk sildīt. Sākumā var vārīt uz lielākas liesmas, bet jāpielūko, lai ūdens nesāk burbuļot. Tad mazajā bļodā liek iekšā otru, lielākā izmēra bļoda. Tās izmēram jāatbilst vairākiem nosacījumiem – dibena diametram jābūt mazākam nekā pirmās bļodiņas augšmalai. Vienlaikus lielajai bļodai jābūt gana lielai, lai tās augšpuse nosegtu katlu gluži kā vāks un neļautu tvaikam, kas vēlāk radīsies, izgarot ārā – šis tvaiks būs ziedūdens. Svarīgi arī, lai lielā bļoda katlā neiegulst tik dziļi, ka nosedz mazo bļodiņu un piespiež to. Tvaikam jānotek gar lielās bļodas malām un jāiekļūst mazajā.
Kad atrasta atbilstoša izmēra lielā bļoda un tā ielikta mazajā, lielajā lej aukstu ūdeni un ievieto ledu vai iepriekš sasaldētus aukstuma elementus, kas dzesējamo ūdeni uzturēs aukstu.
Ūdenim vāroties, tvaiki celsies uz augšu, kondensēsies un pilēs iekšā mazajā bļodiņā. Jāpieskata, lai vārīšanās nav pārāk strauja un nedancina bļodiņu.
Tāpat jāuzrauga, lai dzesējamais ūdens nekļūst silts – tad jāpapildina ledus vai jānomaina aukstuma elements. Kad iegūts vajadzīgais daudzums ziedūdens, katlu ņem nost no uguns. Var tvaicēt, kamēr iztvaikojis gandrīz viss ielietais ūdens, bet no tā būs atkarīgs ziedūdens stiprums – jo mazāk daudzums, jo spēcīgāka koncentrācija. Galvenais ir augus nepiededzināt, jo tad pēc deguma odīs viss iegūtais ziedūdens.
Ziedūdenim jābūt šķidram un bez krāsas. Ja ūdens ir dzeltenā vai zaļā krāsā, tas nozīmē, ka iebiris kāds augs vai ūdens iešļakstījies, bet par to nevajag satraukties – tas nemazinās ziedūdens kvalitāti, bet iespējams, samazinās produkta derīguma termiņu.
Ziedūdeni no bļodiņas pārlej pudelītē, kam var uzskrūvēt izsmidzinātāju. Kad ūdens atdziest, tas ir gatavs lietošanai, bet savu īsto aromātu iegūs apmēram pēc divām nedēļām. Ziedūdens derīgums termiņš ir atkarīgs no izvēlētajiem augiem – pelašķiem, vīgriezēm, piparmētrām un citiem stipri aromātiskiem augiem tas būs ilgāks, savukārt jasmīnam, peonijām, ceriņiem un citiem ziediem – īsāks. Vidēji ziedūdeni var glabāt no trim līdz sešiem mēnešiem – glabājot ledusskapī, termiņš būs ilgāks.
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 5. jūlijā.
