Otrais spēlmaņu pusfināls, kurā bija paredzēts piedalīties Latvijas Nacionālā teātra komandai un Daugavpils teātra komandai, gandrīz nenotika, kā iecerēts. Apmēram 18 stundas pirms ieraksta zvanīja Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina un atvainojas, ka viņa nevarēs būt ierakstā Rīgā, bet ir sarunājusi sev aizvietotāju; saku – lieliski un apvaicājos, kā ar kungiem – Māri un Egilu?
"Pag," Kristīne pabrīnījās. "Manuprāt, viņi abi ir apslimuši, tas nozīmē, ka viņiem vietnieki vēl jāmeklē, es tūlīt…" un saruna pārtrūkst.
Diemžēl dižriebeklis Covid-19 joprojām klimst pa ielām, arī Daugavpilī, un tobrīd diezgan postoši ieķēries trupas aktieru piedurknēs. Vēl nedēļas sākumā aktieris Māris bija optimisma pilns, ka direktors izdalījis auto, pateicis, kas jāvelk mugurā un ar kādiem rezultātiem jāatgriežas no Rīgas. Kristīnes atkārtotais zvans ir pesimisma pilns – Daugavpils teātra komandas uz spēli nākamajā rītā nebūs.
Tagad visas "V.I.P." veidotāju cerības liktas uz Latvijas Teātra darbinieku savienību, kas jau zināja, ka sakarā ar izrāžu un mēģinājumu grafiku maiņu ir velti atkārtoti aicināt JRT un arī Dailes teātri, jo netiks.
"Šobrīd Eduarda Smiļģa muzejā notiek Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls "Patriarha rudens"," man telefonsarunā stāsta Radošo projektu koordinators Ričards Vorobjovs. "Tur topošie režisori rāda savas izrādes, piedalās viņu kursa vadītāji. Es ceru, man izdosies saorganizēt komandu, es braucu!"
Tā top Latvijas Kultūras akadēmijas komanda ar kapteini – kursa vadītāju, aktrisi un režisori Indru Rogu un viņas studentiem Nelliju Spūli un Jāni Leščinski.
"Es vienkārši te esmu, es nezinu, kas tagad būs, bet viņi tā lūdzās, ka es atteikt nevarēju!" tā pirms ieraksta tiešām nedaudz apjukusi, saka māksliniece Indra Roga. Bet "viņi" ir Ričards un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Savukārt Jāņa Siliņa komandas kapteinis Ralfs Liepa bijis tas, kas pierunāja uz spēli savus kursa biedrus – Nelliju un Jāni.
Tātad uz starta līnijas Latvijas Kultūras akadēmijas komanda ar kapteini Indru Rogu un Latvijas Nacionālā teātra komanda ar kapteini Raimondu Celmu. Raimonda komandā teātra videomāksliniece Linda Ģībiete un aktieris ar fantastiku humora izjūtu – Ivars Kļavinskis.
"Man ar erudīciju? Nē, man līdz šim nav nekāda sakara," stāsta Raimonds.
"Eru, ero… kas?" man vaicā Ivars. "Tur ar erotiku kāds sakars?"
"Nē, nē, nekad neko neesmu spēlējusi!" viņiem piebalso Linda. "Vienīgais, ko atceros, ka skolā bija vienam par otru kaut kas jāuzraksta un jāpadod lapiņa tālāk, tad pie mana vārda bija rakstīts "gudra, gudra, nezinu, gudra", bet man tas nepatika!"
"Mēs te esam tie, kas brīvi no izrādēm šodien, un vēl mums bija noteikums, ka komandā jābūt Lindai, jo viņa ir gudra!" saka Raimonds. "Un bija jau ieplānots, ka Linda būs kapteine!"
"Bet mēs ar Sandru Freibergu izdomājām, ka gan meitenēm, gan vecmāmiņām patiks, ja kapteinis būs Raimonds!" apstiprināja Linda.
Otras komandas jaunieši Nellija un Jānis ir priecīgi par gaidāmo piedzīvojumu, labprāt ļausies šādam izaicinājumam, abi reiz būšot dramatiskā teātra režisori. "Man pat grūti paskaidrot, kāpēc, vienkārši jau sen zināju, ka gribu būt režisore," stāstīja Nellija. "Mana kaislība ir dejošana, bet otra – teātris. Gāju, stājos, iestājos, nu jau divas mazas ludziņas esmu iestudējusi, esmu ceļā uz trešo."
"Man varbūt nebija izvēles, divas māsas pateica teātrim – nē, man atliek vecāku iesākto tā kā turpināt, vismaz pa savam," saka Jānis (aut: Jāņa mamma ir teātra zinātniece Edīte Tišheizere, tētis Liepājas teātra aktieris Leons Leščinskis).
Indra stāsta, ka viņas prātu šobrīd nodarbina grāmata, kura teju tiks nodota lasītājiem, tas būs LKA mācībspēka, režisores un aktrises redzējums par režijas profesiju, tās metodiku. Indra māca studentiem aktieru meistarības metodiku un lugas analīzi. Par erudīciju šādā līmenī nekad nav domājusi, vienmēr koncentrējas uz kaut ko konkrētu, un smadzenes tieši tajā virzienā vien strādā.
"Man arī tā ir!" saka Raimonds Celms. "It kā prāts sakārtojis visu informāciju pa nodalījumiem, atvilktnēm, aizeju uz izrādi un atveras attiecīgā lādīte, vairāk neko citu ne zinu, ne redzu, ir konkrēta izrāde un teksts."
Visprofesionālāk visus, protams, nomierina un sagatavo spēlei vadītājs Uģis Joksts, kurš, kā ierasts, apgalvo: "Jūs redzēsiet, kā jums iepatiksies spēle, jau pēc trešā jautājuma baudīsiet un būs žēl, ka tā beidzas! Neviens nevar zināt visu, mēs nezinām, ko zināt jūs, tāpēc jāļaujas ar prieku! Skatuve taču ir jūsu visu stihija! Un vislielākais paldies Indras komandai, kas glāba visu "Spēlmaņu nakts" ciklu!"
Arī šoreiz ložā pie Uģa teātra ļaudis, kas nominēti vai apbalvoti "Spēlmaņu naktī". Indra Roga 2015. gadā saņēmusi Eduarda Smiļģa balvu, bet 2002./2003. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" balvu saņēma kategorijā "Gada debija". Ivara Kļavinska biogrāfijā četras nominācijas un 2019. gadā bijis ceremonijas vadītājs. Lindai Ģībietei viena nominācija, divas balvas kā gada videomāksliniecei un divas reizes pati bijusi "Spēlmaņu nakts" žūrijā. Raimondam Celmam 2015./2016. gada sezonā nominācija ''Gada jaunais skatuves mākslinieks'' par Matīsa lomu izrādē "Svina garša".
Mazliet arī par pašu spēli. Tā dubulti apliecina vispār zināmo: "rampas" cilvēki jūtas kā zivs ūdenī uz jebkādas skatuves un jebkādās gaismās. Spēlē atraisīta, ar interesantām replikām, piemēriem un jokiem, te daži: Nellijai uz jautājumiem "automātisku"(!) atbilžu nav!"; Linda jautā komandas biedriem "ko sēžat kā mietu norijuši"?
Tāpat arī uzzinām, ka "Sekss un lielpilsēta" ir kolēģa Jāņa Āmaņa mīļākais seriāls un ka Nacionālajā teātrī pa laikam no kanālmalas ielien kāds zalktis. Indra Roga vipiņu spēlē tieši 12 gadus par vēlu, jo samulst pie jautājuma par "Skoroderdienām Silmačos", ko reiz pati iestudējusi.
Uģis Joksts pēc Holivudas stāru atpazīšanas fotojautājumā vaicā, vai jaunībā pašiem pie sienas šo varoņu foto bijuši, Ivars Kļavinskis savā elementā atbild: "Nē, mums bija Rainis un Berta Rūmniece!"
Nu bauda skatīties, tāpēc var spēli noskatīties atkārtoti, arī tāpēc, ka visi dalībnieki piekrīt Indrai Rogai: "Es izbaudīju šo stundu!" Bet līdzjutēju balsīs ik pa laikam dzirdamās mazuļa emocijas apliecina vissirsnīgākā Raimonda Celma atbalstītāja – mazā dēla Viļa – klātbūtni spēles aizkulisēs.
