“Protams, ka sākumā liekas, ka tehnikā viss ir. Jo tā labāka, jo labākas bildes. Arī es tā domāju, bet tā nav. Daudz kas slēpjas tajā, ka vienkārši ļoti daudz laika jāpavada dabā. Es pavadu dabā pusi sava laika. Man ir paveicies ar darbu, un arī darbs saimniecībā ļauj pārsvarā visu laiku būt ārā. Fotoaparāts man vai nu ir mašīnā, vai traktorā,” stāsta Zilvers.
Jānis sāka fotografēt jau sen. Tā kā viņa tēvs ar māti daudz ceļoja, viņiem bija “Zenit” fotoaparāti. Kad Jānim bija 16 gadi, viņš vienu no tiem aizņēmās un sāku ar filmiņu kameru kaut ko fotografēt. Pārsvarā viņš ir dokumentējis Gaujas Nacionālo parku.
Iecienītākais, ko tvert foto kadrā, Jānim ir upes, dabīgi meži un meža zvēri.
Stirnas kadrā notvert sanāk visvieglāk, jo to šobrīd dabā ir ļoti daudz. Jānis norāda, ka pašiem rudenī dabā ir jāpārvietojas lēni, lai spētu ieraudzīt apkārt notiekošo. Viņaprāt, šis ierobežojumu laiks arī ir lielisks brīdis, lai skaisto dabā meklētu ne tikai citās zemēs, bet arī tepat Latvijā. Lai visu pamanītu, recepte vienkārša – jāmostas agri no rīta un jādodas atklāt jaunas dabas takas, kuru Latvijā netrūkst.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
