Rūdis par džamboreju stāstīja: "Pirms es atbraucu, vienmēr bija tāda sajūta, ka tā ir cita valsts, gan jau būs citādāk, bet tad tu cilvēku iepazīsti, parunājies ar viņu – viņi ir tieši tādi paši cilvēki, nekas nemainās."

Rūdis atzina, ka, protams, atšķiras valoda un karogs arī ir cits, bet īpašības un vērtības ir tādas pašas. Ja tā nebūtu, tad nebūtu arī šīs Baltijas džamborejas, pasaules džamborejas.

Rūdis norādīja – viņš pats ir cilvēks, kuram ļoti patīk jautroties un smieties. Tāpat viņam ir daudz hobiju –

Rūdis apmeklē mūzikas skolu, patīk braukāt ar divriteni, taču iet skautos ir viena no viņa TOP3 nodarbēm.

"Ja tu esi cilvēks, kuram patīk sēdēt telefonā, tad, visticamāk, tu nebūsi skauts vai gaida, bet, ja esi cilvēks, kuram uz nedēļu, uz divām nedēļām to telefonu nevajag, tev patīk papriecāties un pabūt kopā ar citiem cilvēkiem, tad – kāpēc nē?" viņš iedrošināja.

Jaunais skauts arī atklāja – viņu vidu ir gan kautrīgi, gan arī drosmīgāki bērni. "Tu vari būt tas cilvēks, kurš noslēpsies guļammaisā un neko nedarīs, bet tev pašam nebūs interesanti. Ja tu vēlēsies priecāties, tad mēs arī spēlējam spēles, kad ir brīvais laiks, tādējādi tie, kas ir drosmīgāki un jau ir dabūjuši draugus, mēģina citus iedrošināt, padot roku un palīdzēt. Un šis bērns kļūst drosmīgāks un sadraudzējas," skaidroja zēns.

Lielākā daļa Rūda draugu ir skauti un gaidas. Viņš stāstīja: "Ejot uz skolu, tiekoties ar klasesbiedriem, protams, paliek tās pašas īpašības – tu esi tas pats cilvēks. Citi no malas to redz un tiešām novērtē, tāpēc viņi vēlas būt labāki cilvēki, nekā viņi ir. Vienmēr tu vari būt labāks cilvēks, nekā tu esi."

Runājot par skautu vērtībām, viņš paskaidroja: "Dodot solījumu, tādi vārdi kā "modrība" – tu apsoli, ka centīsies pēc iespējas vairāk dzīvē būt modrs. Vēl ir vārdi "palīdzēšu tuvākajiem katrā brīdī" – kad tu ne tikai domā par sevi, bet domā arī par apkārtējiem, ģimeni, draugiem, cilvēkiem. Lai arī ir teikts "tuvākajam", bet tas ir arī palīdzēt pilnīgam svešiniekam. Ka tu vari palīdzēt citam."

Uz skautu krekliem ir rakstīts "Veidosim pasauli labāku". Tas, kā skaidroja Rūdis, nozīmē darīt pasauli labāku arī tad, kad mugurā nav skautu formas vai kaklauta. "Parasti arī ir tāds likums – skauts pēc sevis atstāj kārtīgāku vietu, nekā bija, kad viņš atnāca. Ja mēs katrs varētu aiz sevis atstāt kārtīgāku vietu, tad arī pasaule būtu daudz labāka, nekā ir šobrīd," viņš atzina.

"Man vienmēr bijuši visādi sapņi, kas es gribētu būt, bet līdz šim nekad nav bijusi tāda konkrēta lieta, man joprojām domas svārstās. Bet viens, ko es konkrēti gribētu, lai man saglabājas – kad būšu liels, joprojām ļoti gribētu darboties šajā organizācijā. Man varbūt pat negribētos, ka es esmu lielāks, mācīt citus vai kā, bet es vienkārši vēlos šeit būt, jo, atbraucot uz skautiem, man ir nevis "ai, jābrauc uz skautiem", bet tā ir kā atpūta un jautri pavadīts laiks," viņš neslēpa.

Rūdis, runājot par palīdzēšanu citiem, atzina, ka tad sirsniņā ir priecīga sajūta.

"Man tētis vienmēr ir mācījis, ka būt labam ir labi, un dzīvē es vienmēr to atceros, ka būt labam ir labi. Man tas nav piespiests. Tas vienmēr dzīvē atmaksāsies, agri vai vēlu, bet atmaksāsies," viņš pārliecināts.