Piedāvājam darba gaitu 14x14 cm lielam Ausekļa paraudziņam.
Auseklis bez laika un savas paaudzes
Tas, kas uzplaukst vienā paaudzē, tiek aizmirsts citā, taču zīmēm ir nezūdoša vērtība. Nereti tās parādās apģērbos, tekstila izstrādājumos kā viens no mārketinga trikiem, taču dziļākā jēga rodas tad, ja zīmes ietekmē domāšanu, bet domāšana – materiālo pasauli. Mūsdienu latviešu rakstu zīmju pētnieks Valdis Celms LSM.lv skaidro, ka tam papildus klāt nāk dvēseles enerģētika, kas liecina arī par izkoptu, daudzpusīgu un harmonisku pasauli.
Šobrīd nav tādas situācijas, kad jāstājas pretim politiskajai varai, taču simboli ir piemērojami dažādām situācijām. Pats vārds “auseklis” vēsta par atmošanos, un katru dienu ir jābūt gara modrībai. “Nav tā, ka, vienreiz par visām reizēm kaut ko panākot, nevajadzēs atgriezties pie sākuma. Tagad vairāk jāiet uz sadarbību, savu vērtību kopšanu, nacionālās apziņas un pašapziņas kopšanu, nacionālo interešu apzināšanu un realizēšanu, bet nu jau citā situācijā,” vērtē Celms. Ir svarīgi saprast, ka auseklis ir iesākums tālākajam un sīkās ikdienišķās lietas veido dienaskārtību. Mums ir svarīgi, kāds raksts ir kleitai vai tapetēm, – tas ir ceļš uz identitāti, identitātes nostiprināšanos, jo zīmes jau ietekmē un apzīmē mūsu piederību kādai grupai. Un Auseklis kā zīme ir daļa no ietekmes, ko mēs paši radām.
Sākt no nulles
Ausekļa dziļākā jēga ir saistīta ar zināšanām, nevis ar īslaicīgām ziņām – kas tagad ir modē? Pamatā ir arī kultūrvēsturiskais mantojums, kā vienu no amatu prasmēm izceļot adīšanu. Taču pilnīgi no nulles sākt adīt Ausekli nav viegli. Viens no veidiem ir, vadoties pēc motīva, sākt ar paraudziņu, taču, ierakstot “Google” vārdu “auseklis”, pirmais, ko izmet, ir grafiskie attēli. Vajadzētu atrast tādu, kas attēlots rūtiņās, tā kā viens valdziņš ir pielīdzināms vienai rūtiņai uz papīra vai mūsdienīgākā versijā – izklājlapu programmatūrā “Microsoft Excel”.
Tautas daiļamata meistare Baiba Pilāne LSM.lv atzīst, ka raksts pats par sevi ir piņķerīgs, kārtīgas adītājas zina, ka jāizmanto rakstu kombinācijas: “Lai uzadītu Ausekli, mums vajadzēs vismaz divas krāsas. Tas nozīmē, ka mēs vienlaicīgi strādājam ar diviem pavedieniem, kas visu laiku velkas līdzi – viens no tiem maisīsies. Ar daudziem sīkiem rakstiņiem apkārt mēs visus tos pavedienus sapinam kopā, un ir mazāks čakars”. Jo lielāks Auseklis, jo garāki pārstaipi starp dažādas krāsas valdziņiem, tādēļ visbiežāk tas tiek ierobežots ar žodziņiem jeb rīdzēm, pa vidu tiek likti punktiņi, malās skujiņas, vienlaicīgi radot jaunu rakstu kombināciju un izceļot katra adītāja identitāti.
Dzijai ir nozīme
Dzija atkarīga no tā, vai tas būs džemperis, cepure vai cimdi. Taču nav ieteicams izmantot akrila dziju. “Tā ir sintētika, un tas ir tas pats, kas adīt no polietilēna maisiņa. Prātīgs cilvēks no tā neada,” skaidro Pilāne. Prātīgs adītājs vispirms dziju izmazgā, lai gala rezultātā izvēlētā krāsa neizdziest. Džemperim ieteicams adīt no lamas, alpakas, merīnaitas vilnas dzijas, lai nav ciets adījums. Cepurei var rupjāku vilnas dziju. Adāmadatu lielumu izvēlas atkarībā no dzijas, adīšanas blīvuma un ausekļa izvietojuma. Cimdiem, cepurei piemērotas īsās adatas, sākot no 40 cm, džemperim – vismaz metru garas.
Neko nesarežģījot, tikai labiski
Ausekli ada tikai labiski, un, rakstu ieadot, nevajag neko sarežģīt. Lai aprēķinātu nepieciešamo valdziņu skaitu, veido vismaz 10x10 cm paraudziņu. To ada, izmantojot raksta kombinācijas. Tad var redzēt, kā izskatās konkrētais raksts, un aprēķināt, cik vienā centimetrā valdziņu. Taču uzmetamo valdziņu skaits atkarīgs arī no izvēlētās dzijas. Adot no rupjākas dzijas, vienā centimetrā būs mazāk valdziņu. Pilāne piebilst, ka
latviešiem ir viena raksturīga iezīme – adījumam jābūt simetriskam. Tas nozīmē, ka rakstam ir jābūt vidū un vienādam no jebkura skatupunkta.
Turklāt, nobeidzot darbu, ieteicams adījumu notvaicēt, uzliekot pa virsu mitru lupatiņu un nogludinot ar gludekli. Tajā brīdī adījums nostājas vietā un ir gludāks.
