Panorāma

Skola kā iespēja: mērķi augsti, bet vai izdosies?

Panorāma

Liepājā sievieti pēc saduršanas turpina vajāt 7 gadus

Latgalē svin podniecības tradīciju

Mālam ir sava skaņa. Latgalē svin podniecības tradīciju

Šonedēļ Latgalē tiek raksts māls, kūp cepļi un saulē tiek celti jauni, spīdīgi māla podi. Aizrit tradicionālās Podnieku dienas.

Zinātāji lēš, ka kopš Latgales podniecības ziedu laikiem pirms 40 gadiem kopējais meistaru skaits nav sarucis drastiski, taču aizvien mazāk ir to, kam tas ir maizes darbs. Nāk jaunās paaudzes ar jaunām idejām, kas māla podus liek ne tikai plauktos, bet arī rada ar tiem mūziku.

Vēl silti kā no krāsns tikko izņemti maizes klaipi – tādi ir māla podi, kad tos izņem no cepļa. Podnieku Juri Krompānu tā karstums gan nebiedē, viņš kāpj ceplī iekšā, lai no tā dibena izceltu pašus lielākos podus. Šajā ceplī ietilpst apmēram 100 lielāki un vēl 20 mazāki keramikas izstrādājumi.

Trauku ir daudz un tie ir dažādi. Turklāt šeit vienā ceplī likti trīs autoru podi. Ar nostalģiju meistari atceras laikus, kad traukiem tiem bija ne vien pavisam cita vērtība, bet arī daudz plašāks un praktiskāks pielietojums.

"Pat, ja man ļoti patīk svečturi, cik tad es varu viņus nopirkt? Nu vienu, nu divus. Nu uzdāvinās man kāds trešo svečturi. Bet bļodas, piena podi..." sacīja podnieks Mihails Sabanskis.

Podnieks kā profesija, ar ko nopelnīt iztiku, izzūd, vērtēja mākslas zinātniece, Podnieku dienu līdzorganizatore Evija Vasilevska. Tomēr kopējais keramiķu skaits Latgalē bažas nerada, to varētu būt vairāk nekā 50.

"Ir gan meistari, kas stingri pieturas pie tradīcijām un strādā tikai un vienīgi tā, kā tas bija pirms 40-50 gadiem. Bet ir arī jauni cilvēki, kuri strādā jaunā manierē, ar jaunām masām, glazūrām. Tā aina Latgales podniecībā ir ļoti dažāda," viņa sacīja.

Šo ainu vislabāk var redzēt sestdien, 29. aprīlī, atklātajā izstādē Lūznavas muižā. Par un ap mālu, keramiku un podniecību šajās dienās runāja Latgales Kultūrvēstures muzejā. Tostarp tā lomu mūzikā. Latgalē pirms pāris gadiem tapis pavisam oriģināls mūzikas instruments – lamellafons.

Skaņu rīku kolekcionārs Aleksandrs Maijers sacīja: "Stabuli var uztaisīt no koka un no māla, un viņas tembrāli atšķirsies. Būs tāda spilgtāka, spožāka skaņa, kokam varbūt tāda vairāk dūmakaina. Arī svilpauniekiem – pārsvarā viņiem ir tāda gaiša, spēcīga skaņa. Ja uztaisa lielāku zemāku skaņojumu, arī to pašu putnu lielāku, tad būs dūmakaināka, mīklaināka skaņa."

Svilpaunieku meistars sprieda –  mālam ir sava skaņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti