Neatkarība

Neatkarība. Edgars, Armands un Santa

Neatkarība

Neatkarība. Lida, Mārtiņš un Kaspars

Neatkarība. Edgars, Armands un Santa

Vēsturnieka Edgara Plētiena mūža projekts – atjaunot māju Raunā

Edgars Plētiens ir dzimis un audzis Cēsīs, bet šobrīd par savām mājām sauc Raunu. Pēc profesijas viņš ir vēsturnieks, kas darbojas arī izglītības jomā, bet par savu aizraušanos, kas nu jau ir kļuvusi arī par Edgara un viņa sievas dzīves filozofiju, viņš sauc lietu un vietu atjaunošanu. Kāpēc gan no kaut kā atbrīvoties, ja to ir iespējams atjaunot vai restaurēt?

Par iedvesmojošiem latviešiem, kas aizraujas ar neparastiem hobijiem, stāsta Latvijas Televīzijas dzīvesstila raidījums "Neatkarība".

ĪSUMĀ:

  • Edgars Plētiens Raunā iegādājies vecu un novārtā atstātu māju, kuru kopā ar sievu dzīves laikā plāno atjaunot.
  • Nav nepieciešams no lietām atbrīvoties, ja ir iespēja tām dot vēl vienu dzīvību.
  • Lēmumam kaut ko mainīt vai aizvietot ir jābūt loģiskam un izsvērtam.
  • Māja Raunā ir Edgara un viņa sievas ieguldījums pašu vecumdienās.
  • Atjaunošanas process ir neērts un brīžiem nogurdinošs, tomēr gala rezultāts sniedz gandarījumu.

"Neatkarība"

Jauns, moderns un iedvesmojošs dzīvesstila raidījums par cilvēkiem un viņu hobijiem. Projekta autors un stāstnieks ir kino operators Jānis Šēnbergs, kurš, bēgot no ikdienas garlaicības, sēdīsies pats savā hobijā – antīkā džipā, ko pa detaļai ķimerē kopā savā garāžā –, lai ar kameru rokās dotos apkārt Latvijai, pa ceļam sastopot tādus pašus no vienmuļās ikdienas bēgošus entuziastus. 

Raidījums skatāms Latvijas Televīzijā ceturtdienās plkst. 21.10 un vienmēr pieejams sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REplay.lv

2017. gadā Edgars kopā ar sievu iegādājās lauku māju Smiltenes novada Launkalnes pagastā. Viņš stāsta, ka, ieejot vecā īpašumā, abiem kļuva skaidrs – mēs izturēsimies ar cieņu. Īpašuma atjaunošanas darbi sākās ļoti pamazām, rūpīgi izpētot tajā esošo. Vēlāk abu īpašumā nonāca arī kāda novārtā atstāta māja Raunā, ko dzīves laikā abi iecerējuši atjaunot. 20. gadsimtā tā vienreiz jau tika uzcelta, kāpēc gan nedot tai vēl vienu dzīvību? 

Iegādātā māja Raunā ir viena no vecākajām ēkām pilsētā. Tā celta vienu gadu pirms Pirmā pasaules kara, tā ir ēka ar stāstu. Edgars ir gandarīts par iespēju sniegt otro elpu šādai ēkai un, protams, nenoliedz, ka tas, ko abi ar sievu apņēmušies izdarīt, ir arī nedaudz traki. Mājas kopējā platība kopā ar bēniņiem un pagrabu sastāda 500 kvadrātmetru. Edgars un viņa sieva vēlas māju restaurēt, respektējot mājas ietvaru.

Mēģināt māju atjaunot tādu, kāda tā ir bijusi, tajā pašā laikā pielāgojot to mūsdienu prasībām. Mājā atrodas vairāki dzīvokļi, un iecere ir katru no tiem savest kārtībā.

Kad Edgars iegādājās māju Raunā, durvis tai bija vaļā – tās nebija slēdzamas un jebkurš ēkā varēja ienākt. Mājā atradās ļoti daudz lietu – skrūves, koki, dažādas detaļas, instrumenti. Divas ziemas Edgars uz māju devās, lai visu kārtotu un šķirotu, lai telpas atkal kļūtu par telpām. Šobrīd daudzas no mājā atrastajām lietām Edgars plāno atjaunot un izmantot atkārtoti. Tā, piemēram, misiņa rokturi no 20. gadsimta sākuma būs lieliski piemēroti mājas logiem, arī vecos padomju laika gaismas slēdžus ir paredzēts izmantot atkārtoti. Nav nepieciešams pirkt jaunas lietas, ja mājās atrastais strādā un iederas arī interjerā.

Edgara dzīves filozofija ir dot lietām otro dzīvi un nepiesārņot pasauli ar jauniem ražojumiem,

sākot ar durvju rokturiem un beidzot ar tādām lietām kā pati māja. Brīdī, kad īpašumā ir nonākusi kāda ēka, ir jāsāk domāt, ko ar to darīt. Ja ir nepieciešamība īpašumā ko mainīt, tas ir jādara, tomēr lēmumam ir jābūt loģiskam un izsvērtam, un tas savukārt noved pie atjaunošanas, restaurēšanas vai pielabošanas. Tā, piemēram, veco dēļu grīdu var neizlauzt un neieklāt tās vietā laminātu, bet gan noslīpēt to un atstāt tādu, kāda tā ir. Tāpat vēl pavisam nesen Edgars ar sievu profesionāļiem uzticēja restaurēt 19. gadsimta laika sofu, kuru viņš par 20 eiro iegādājās kādā vasarnīcā Jūrmalā. Lai arī restaurācijas process ir dārgs, saņemot gala rezultātu, sajūtas ir brīnišķīgas.

Vecas durvis, logi, dažādas detaļas un citas lietas, ko nereti cilvēki izvēlas izmest, bieži vien nonāk Edgara rokās. Viņš pats stāsta, ka, braucot pakaļ kādām lietām, ir bijis pilnīgi visos Latvijas reģionos.

Katrai no Edgara mājās esošajām lietām ir savs stāsts – skapis ir izglābts no dedzināšanas, lāde nopirkta no senlietu pārpircēja, vēl kāds skapis atvests no iepriekšējā Rīgas dzīvokļa, lete iegūta no Raunas padomju laika veikala.

Tā varētu turpināt un turpināt. 

Piedalies raidījumā "Neatkarība"!

Ar savu neparasto hobiju raidījuma autori aicina dalīties sociālajos tīklos "Instagram" vai "Facebook", vai arī sūtot fotogrāfiju un sava hobija aprakstu uz e-pastu [email protected].

Raunas īpašums ir Edgara un viņa sievas ieguldījums pašu vecumdienās. Viņš ir pārliecināts, ka ilgtermiņa ieguldījums ir jāmeklē jau laikus un nepieciešamais ir jādara tad, kad cilvēkam ir spēja kaut ko izdarīt. Uz māju Raunā abi lūkojas kā uz kapitālu, kas dos atdevi. Tajā pašā laikā, ja īpašums ir nopirkts, tas ir jāuztur kārtībā, par to ir jāparūpējas gluži tāpat kā par jebkuru lietu, cilvēku vai dzīvnieku. 

"Mēs neesam restauratori, tas nav mūsu ikdienas darbs, tā drīzāk ir brīvā laika filozofija, kurā mēs ar pietāti un cieņu mēģinām attiekties pret vēsturiskām vērtībām. Šis dzīvesveids mums patīk. Tas ir dārgi, tas ir neērti, nervus bojājoši, bet, ja paskatāmies fotogrāfijās, kas ir izdarīts šobrīd, tie ir tie brīži, kad izjūtam labi padarīta darba sajūtu, jo daudzām lietām ir piešķirta otra elpa," sacīja Edgars.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti