"Paskatos pa labi, paskatos pa kreisi, un es patiešām jūtos kā kino uzņemšanas laukumā, ne savā ierastajā "V.I.P." studijā!" atklāja spēles vadītājs Uģis Joksts. Viņš jau iepriekšējā pusfinālā centies noskaidrot, kā tikt pie filmēšanās, vismaz pie kādas masu skatu epizodes. Izklausās, ka, ne tikai lai tiktu pie filmēšanās, bet lai tiktu pie strādāšanas filmu nozarē, ir vajadzīgs blats. Šis joks gan vairāk attiecas uz padomju okupācijas laiku nomenklatūru, bet šodien diezgan populāri ir filmēt profesionāļus attiecīgās lomās. Tā pie lomas filmā "Zeme, kas dzied" ticis diriģents Māris Sirmais, kurš tēlo pirmo svētku diriģentu Zīles kungu un diriģē kori. Kad filmu ieraudzīsim uz ekrāniem, atpazīsim arī citus sabiedrībā zināmus cilvēkus.
Šoreiz pie vipa starta līnijas mīņājas jau divu skatītājiem nodotu filmu komandas. Stāstu par blatiem var papildināt spēlfilmas "Circenīša Ziemassvētki" režisors un erudītu kapteinis Aigars Grauba: "Es nofilmēju un filmā ieliku savu meitu Mariju, viņa nospēlēja ļoti kolorītu lomu, un to man iemācīja Jānis Streičs, ka tā vajag darīt!"
"Circenīša Ziemassvētki"
Komandas kapteinis mūziķis un režisors Aigars Grauba tikko atbraucis no ASV un gatavs stāstīt par Bostonas filmu festivālu: "Šis bija jau piektais Baltijas filmu festivāls Bostonā. Trīs dienās tika prezentētas jaunākās godalgotās filmas no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Rādījām "Circenīša Ziemassvētkus", "Janvāri", igauņi savu "Kalev" ar mūsu aktieriem. Festivāla uzdevums ir rādīt spēlfilmas un dokumentālās filmas visām paaudzēm, piedāvājot unikālu iespēju iepazīt baltiešu dvēseli – radošu, reflektējošu un dumpīgu. Festivāls notiek katru gadu, un mēs rādījām "Circenīša Ziemassvētkus". Skatīties nāk latvieši, viņu ģimenes. Labi, ka ir interese."
Komandā ir Zanda Ramāne, kas ar režisoru Aigaru kopā strādājusi gan filmas "Nameja gredzens" uzņemšanas laukumā, gan "Circenīša Ziemassvētkos": "Es faktiski pārstāvu Latvijā neeksistējošu profesiju – pirmais režisora asistents. Īsi skaidrojot – ja režisors režisē filmu, tad pirmais asistents – kino laukumu."
Kapteinis uz spēli ņēmis vēl vienu savu senu cīņu biedru no mūzikas pasaules Ivo Baumani: "Nu jau 10 gadus esmu grupas "Jumprava" producents, acis, ausis un rokas jeb vienkārši neredzamais atbalsts. Grupā mani sauc par "pelēko kardinālu". Kino nokļuvu nejauši, ierosinot veidot mākslas filmu par grupu "Jumprava". Šī ideja materializējās projektā – spēlfilma "Jumprava. Lielais notikums", tā vēl ir ražošanas procesā. Tālāk, nākot palīgā grupas biedram, kino jau iekritu kā circenis pelnos un paspēju ar Aigaru realizēt vēl vienu projektu – spēlfilmu "Circenīša Ziemassvētki"".
Ivo pamatnodarbošanās – lielākā digitālo vides reklāmas objektu tīkla "Dscreens" attīstītājs, tehniskais vadītājs un būvnieks. Katrs otrais ekrāns, kurš darbojas Rīgā, esot viņa izbūvēts.
Aigars kopumā par komandu saka: "Es skatos vipu, kad vien laiks, bet kopumā mēs, iespējams, nezinām atbildes uz visvienkāršākajiem jautājumiem, bet zinām ko tādu, kas varētu kādu arī pārsteigt. Kino laukumā un dzīvē mēs "katrs darām savu lietu", bet kopā veidojam komandu, ar kuru nekad nav garlaicīgi."
"Janvāris"
Otras komandas kopsaucējs – režisora Viestura Kairiša spēlfilma "Janvāris", kas jau nodota skatītājiem un apbalvota ar Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kategorijā "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma", guvusi arī starptautiskas atzinības. Atšķirībā no komiskā un jautrā "Ziemassvētku circenīša", šī filma stāsta par 1991. gada janvāri. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk, draud iesaukšana Padomju armijā, Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli.
Spēles laukumā šoreiz filmas galvenā varoņa Jaža kino mamma aktrise Baiba Broka, kas arī kapteine, un Jaža kino draudzene aktrise Alise Dzene.
Uz Uģa jautājumu: "Kur Jazis?" dāmas atbildēja, ka aizņemts, un vispār jau visi aizņemti.
Kapteine Baiba sacīja: "Mans moto: "Neapstāties! Ieraudzīt, kas man vēl jāsaprot, jāzina un jāmācās! Meklēt prieku!" Un man šķiet, ka to visu es te vipā arī atradīšu!" Baiba Broka ir Jaunā Rīgas teātra aktrise, viņas teātra un kinolomu saraksts ir garš, un to ikviens var atrast interneta dzīlēs. Kādam viņa arvien būs amizantā māsas meitu pieskatītāja Vara Braslas spēlfilmā "Ūdensbumba resnajam runcim", kādam – Aspazija izrādē "Aspazija. Personīgi". Spēlē pretiniekiem bija jautājums, kurš tā laika literāts ir saucis Aspaziju par marcipānčūsku, Baiba ļoti zinīgi smaidīja!
Jaža sievietes no Viestura Kairiša filmas "Janvāris" kā trešo komandā ņēmušas režisoru un montāžas režisoru Armandu Začu. Armands stāstīja: "Šobrīd notiek darbs pie vismaz četrām jaunām filmām. Retajos brīvā laika brīžos patīk spēlēties ar mūzikas instrumentiem un lasīt zinātnisko fantastiku. No dēla Miķeļa mācos rotaļīgumu un pašpietiekamību."
Spēlē rit artistiski un viegli, prieks baudīt, kā ar visai grūtiem jautājumiem tiek galā jaunā aktrise Alise Dzene. Baiba brīnās, ka atbildes pareizas, bet punkti paliek uz vietas: "Kāpēc neaug? Mēs taču visu atbildam!"
Alise šobrīd ir patālāk no teātra un bauda lauku dzīvi: "Es kā meža laumiņa, citreiz rūķu sieviete, kura pēta sava gara templi, dvēseles nostūrus un prāta mežģus, lai izprastu dzīves spēles noteikumus. Citreiz mīlestības vēstnese vai krietna saimniece, piedzīvojumu medniece. Patīk ūdens un saules peldes."
Vēl Alise aizrautīgi stāsta, ka pērn kartupeļus noēdušas kolorado vaboles, tāpēc šogad būšot aizņemta ne ar vaboļu lasīšanu, bet lai, piemēram, izaudzētu kādu vērtīgu un sarkanu bieti!
