Ar pirmo soli ierastās ikdienas ērtības tiek noliktas malā, nākamās 10 naktis guļvieta būs kādā sporta zālē vai skolā. Ēšana – arī ceļa malā, bet pāri visam vēlme sasniegt Aglonas baziliku kopā ar pārējiem. Tulznas, sāpošas kājas un asaras vēl tikai būs. Bet būs arī daudzi jautri brīži un izsmiešanās no sirds. Tie, kas svētceļojumos iet katru gadu, saka, ka šo sajūtu grūti izteikt vārdos.
"Mēs gribam lūgt pēc lielākas Dieva mīlestības, jo tikko bija lielā vētra, daudzi cieta, mēs redzējām dabas spēku. Tas nav Dieva sods, bet tas ir atgādinājums, ka daba ir tāda, kāda ir," teica Salaspils katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs.
Šodien no Salaspils izgāja 40 svētceļnieku, bet gājēji pievienosies nākamajās pieturvietās. Maršruts ir nemainīgs –Ciemupe, Jumprava, Aizkraukle, Sece, Sēlpils, Jēkabpils, Vīpe, Rožupe, Vārkava, Pelēči, Aglona. Parasti grupa dubultojas.
"Mums vēl Ikšķilē pievienosies, būsim 90-100, Aglonā ieiesim ap 80," piebilst Tolstovs.
Svētceļnieku grupas Aglonu sasniedz 13. augustā un gatavojas katoļu lielākajiem svētkiem, ko tradicionāli ievada Tautas krusta ceļš. Bet 15. augustā tiek svinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, kurus apmeklē ticīgo tūkstoši.
