Dzīvesziņu un arodu sētā Jelgavas vecpilsētā klusi dūc keramikas virpa. Pie tās darbojas keramiķe Māra Sidauga, kura līdz šim māla traukus veidojusi tikai ar rokām.
"Sākot strādāt šeit, es arī sāku virpot. Studijā es biju tikai pāris mazus trauciņus pamēģinājusi.
Virpošana ir tāda... liekas nav sarežģīta, bet vajag trenēties daudz. Katru dienu mazliet pavirpot, un tad pamazām iemācās," saka Māra.
Ar keramiku kā savu vaļasprieku Māra Sidauga sākusi darboties pirms astoņiem gadiem. Māra nenāk no keramiķu dzimtas. Pamati apgūti Rīgas Amatniecības vidusskolā, bet vairāk prakses iegūts Tautas lietišķās mākslas studijā.
"Es esmu ļoti vizuāls cilvēks. Pēc būtības mākslinieks. Es esmu mācījusies interjera dizainu, un dizains man dzīvē iet cauri, un vienmēr gribējies atrast to vienu lietu ko taisīt ar rokām. Māls kā materiāls tik ļoti saka priekšā, ko darīt, un ir tik pacietīgs. Viņš tā kā runā ar tevi. Tā ir kā meditācija," salīdzina keramiķe.
Viena no viņas pirmajām bļodām ir "bieza, smaga un nepraktiska, bet perfekti piemērota sīpoliem".
Māra Sidauga stāsta, ka viņai ļoti patīkot no māla veidot praktiskas lietas. Keramikas darbnīcā A rodu sētā visas bļodas krūzes un puķu podi esot pašas veidoti. Arī mājās praktiski visi trauki esot pašas rokām veidoti.
"Laikam tas mērķis tiešām būtu izveidot no keramikas visas lietas, ko var izveidot no māla, kas ir mājās. Kad es tikšu pie savas mājas un iekārtošu savu vannas istabu,
es gribētu izgatavot izlietni vannas istabai, es gribētu pati izgatavot flīzes. Tas gan nav iespējams šajā darbnīcā, bet es gribētu to sajūtu, ka visu, kas man ir nepieciešams, es varu izgatavot pati," atzīst Māra Sidauga.
Viņai ir arī kāda interesanta, pašas veidota kafijas filtrējamā krūze, kurā viss filtrēšanas mehānisms iestrādāts krūzes vāciņā – "bez nekādiem aparātiem, te ir caurumiņi, te paredzēts uzšūt linu maisiņu, un tad kafija pagatavojas, vienkārši izfiltrējoties", skaidro keramiķe.
Neraugoties uz to, ka jaunā keramiķe vēlas pēc iespējas vairāk izmantot gan vietējo mālu, gan glazūras, eksperimenti notiekot arī ar gatavajām, no citām valstīm ievestajām glazūrām, kas ļauj iegūt sulīgāku un piesātinātāku toni.
"Tas, kāda glazūra ir pirms dedzināšanas, neko nenozīmē, tāpēc obligāti ir taisīt paraudziņus. Viņa mēdz būt šajā stadijā balta, bet beigās sarkana, vai šajā stadijā zila un beigās zaļa," stāsta Māra. "Tā ir ķīmija. Tā ir atsevišķa zinātne, tas ir tas, ko es ļoti gribu izpētīt dziļāk, bet pagaidām es pērku gatavās glazūras, un var, protams, gatavot pats no izejvielām."
Nedēļas nogalē ikviens interesents varēs piedalīties Putnu dienās vai pasākumā "Satiec savu meistaru". Māra savā keramikas darbnīcā mācīšot gatavot putnus. Un kā saka jaunā māla pavēlniece, to iemācīties varot ikviens cilvēks jebkurā vecumā.
