Šobrīd ap Zemi orbītā ir apmēram 5000 satelīti, kas darbojas. Tiek prognozēts, ka ap 2030. gadu laikā to skaits varētu sasniegt 100 tūkstošus.
Līdz šim Eiropas Savienības satelīti tika palaisti no Francijai piederošas Kurū salas, kas atrodas Dienvidamerikā, netālu no ekvatora. Kontinentālajā Eiropā šādas vietas nebija.
Beidzot pēc gadiem ilgas sagatavošanas un būvniecības ir atklāts pirmais Eiropas kontinentālās daļas orbitālais palaišanas komplekss "Esrange". Kosmodroms atrodas Zviedrijas ziemeļos, aiz polārā loka.
"Tas ir ļoti svarīgi. Tas, ko mēs te darām, mēs testējam jaunu palaidējraķešu paaudzi, kam atslēgas frāze ir "vairākkārtēja lietošana" – tāpat kā Īlona Maska "SpaceX". Šādu tehnoloģiju mēs te attīstām – atjaunojama enerģija, ar vairākkārtlietojamu raķetes pirmo posmu, kas te tiks testēta, lai radītu Eiropas atkārtoti lietojamo raķeti," stāstīja Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers.
Šis gan ir vēl tikai prototips raķetei, kas tiek izmantota, lai palaistu satelītus orbītā. Bet jau pēc gada šeit būs ne tikai prototipi, bet pavisam īstas raķetes un sāksies satelītu palaišana.
Tas, ka kosmodroms atrodas kontinentālajā Eiropā, ir liela priekšrocība arī no transportēšanas viedokļa – vairs nevajadzēs Eiropas satelītus vest uz Dienvidamerikas krastiem. Te apkārt ir plašas teritorijas un maz apdzīvotu vietu.
"Tāpēc mēs varam palaist no šejienes un nevienam netrāpīt. Principā ir efektīvāk satelītus palaist no vietas tuvāk ekvatoram, bet ir dažas orbītas apkārt zemei, kas ir ļoti derīgas planētas novērošanai – tās ir polārās orbītas. Un tajās ievadīt satelītus no šejienes būtu ērti," stāstīja zviedru bijušais EKA astronauts Kristers Fuglesangs. Bijušais kosmonauts, kas savulaik izgājis pastaigā arī atklātā kosmosā, joprojām ir savas nozares entuziasts.