Zondes «Rosetta» laboratorija «Philae» sasniedz komētas «67P» virsmu

Eiropas zinātnieku konstruētais modulis "Philae" 12.novembrī 18:03 (pēc Latvijas laika) sasniedza komētas "67P" virsmu pēc septiņu stundu ilgās nolaišanās procedūras, ziņo Eiropas kosmiskās aģentūras (EKA) vadības centrs Vācijas pilsētā Darmštatē.

Pirms 10 gadiem no Zemes palaistā EKA kosmosa zondes "Rozeta" laboratorija 12.novembrī veikusi vēsturisku nolaišanos uz Čurjumova-Gerasimenko komētas. Zinātnieki un pētnieki lidojumu vadības centrā Darmštatē neslēpa prieku, ka šo mirkli viņi bija gaidījuši desmit gadus.

Šī ir pirmā reize kosmosa izpētes vēsturē, kad zonde sasniedz komētas virsmu, tas notika 510 miljonus kilometru attālumā no Zemes, tāpēc signāla saņemšanai nepieciešamas vairāk nekā 28 minūtes. Projekta izmaksas lēšāmas 1,3 miljardu eiro apmērā.


Zondes moduļa twiterkonts arī latviski paziņoja savu jauno adresi

Tiešraide no Darmštates, Vācijā

Plkst 10:35 sākās 100 kilogramus smagā moduļa "Philae" atdalīšanās no zondes "Rozeta" ("Rosetta") un par to 11:03 tika saņemts apstiprinošs signāls. Septiņu stundu garumā lielāko satraukumu kosmosa pētnieku vidū radīja komētas nelīdzenā virsma, kas varētu izbojāt izplānoto nosēšanos. 

Uz komētu nosūtītā laboratorija pusgadu pētīs to klātienē un zinātnieki cer noskaidrot līdz šim neatklātus faktus par Saules sistēmu, izmantojot vērto zondi kā laika mašīnu un ielūkoties tālā kosmosa vēsturē, sacīja misijas vadītājs Freds Jansens. Līdz šim komētas tika fotografētas, tām palidojot garām dažu kilometru attālumā.

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti