Zinātnes jomā paveiktais tiek vērtēts divās pamatkategorijās – teorētiskajā zinātnē un lietišķajā. Visvairāk izcilo sasniegumu ir tieši lietišķās zinātnes daļā.
Pirmo reizi Baltijā no lietotām automobiļu riepām radīti augsti modificēti bitumena un asfaltbetona sastāvi ar augstām ekspluatācijas īpašībām - jau ieklāti eksperimentālā autoceļa posmā.
Izstrādāts inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termoelektrisks starojuma sensors, kas padarīs drošākas un efektīvākas manipulācijas lāzerķirurģijā.
Radīta metode vakcīnu dizaina uzlabošanai, pārbaudot, kā antigēni iedarbojas uz vīrusveidīgajām daļiņām.
Veikti elektrosintēzes pētījumi, kas paver ceļu augstvērtīgu vielu iegūšanai un samazina izmaksas un kaitīgo ietekmi uz vidi.
Plastmasas aizvietošanai atrasts veids, kā biomasas atkritumus pārveidot ilgtspējīgos bioplastmasas produktos.
Pirmo reizi zinātnes vēsturē izpētīta noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos.
Piedāvātas jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai.
Agronomijas zinātņu doktore Sanita Zute un viņas zinātnieku komanda pētīja sojas audzēšanas iespējas Latvijā.
“Secinājums ir tāds, ka mēs varam izaudzēt soju, un lielākais prieks mums ir par to, ka arī kvalitātes rādītāji, kas ir analizēti, tiešām ļoti līdzvērtīgi un dažos rādītājos pat labāki nekā tai produkcijai, ko mēs Latvijā ievedam. Tas ir tāds pozitīvais stāsts,” stāsta Zute.
Idejas autori ir bijuši Latvijas lauksaimnieki, un tagad priecājas, ka labi sanāk ne tikai lopbarībai, bet arī pārtikai, piemēram, sojas eļļa.
“Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas uzskata - kāpēc mēs šeit nevaram saražot to?
Un kāpēc mums jāpērk no citas valsts jau no Amerikas, Argentīnas, Brazīlijas un visur, kur mēs paši to varam saražot?” vaicā zemnieku saimniecības “Rubuļi“ īpašnieks Sergejs Virts.
Tikmēr kūtī darba rezultātus novērtē saimniecības lopiņi.
“Es domāju, ka viņiem ļoti patīk, viņi aug griezdamies un astes ir gredzenos! Un gaļa ir garšīga, un galvenais manā uztverē, ka tur nav nekas tajās cūkās nav ģenētiski modificēts, dots līdz ar to tā gaļa, man liekas, ir tīrāka,” stāsta saimniecības īpašniece Benita Virta.
Pārejot no lietišķās zinātnes uz teorētisko, tur šogad daudz sasniegumu bijis humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Bet ne tikai.
Ir veikta viedo materiālu pētniecība, kas tālāk ļaus iegūtos datus izmantot praktiskiem risinājumiem un attīstīt jauno elektronikas jomu - spintroniku.
Ir izdota Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata, kas Baltijas austrumu reģionā ir pirmā enciklopēdija par arheoloģiju.
Bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts pirms 400 gadiem uz Zviedriju aizvestais Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas krājums Upsalā.
Pirmo reizi Latvijā tapis apjomīgs pētījums par patiesību un meliem, lūkojoties no filozofijas skatupunkta.
Vai piedzīvojam patiesības beigas – jautā autors, secinot, ka patiesības inflācija ir šā laikmeta zīme, kad ikdienā redzam, kā patiesība devalvējas.
“Cilvēki, ne aci nepamirkšķinot, teiks, ka katram jau sava patiesība! Un tad jāsāk domāt - bet vai tā tiešām varētu būt? Un vai mēs tiešām sāksim domāt, ka katram ir sava patiesība attiecībā uz to, kā kuru likumu saprast, kā saimniecisko dzīvi vadīt? Vai tiešām mēs gribam, ka katram ir sava patiesība šajās jomās? Nu, diezin vai!” secina filozofijas zinātņu doktors Māris Kūlis.
“Mans vēlējums Jaunajā gadā - ņemt vērā, ka pat, ja dažreiz gadās sameloties, dažreiz patiesība aizmirstas, tomēr paturēt prātā, ka tā ir tomēr ļoti noderīga. Vajag cienīt patiesību.”
