Zinātnieks: Nepiedalīšanās Kosmosa aģentūras programmās ir tuvredzīga

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Līdz 31.janvārim Latvijai būtu jāsamaksā dalības maksa Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA). Tas ir gala termiņš pirmās kārtas līgumam. Līdz šim Latvija nav varējusi atrast nepieciešamos gandrīz 1,4 miljonu eiro. Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" direktors Valdis Avotiņš savos izteikumos ir tiešs - saucot to par tuvredzību un nolaidību.

Par vienu no pirmajiem pamatojumiem, kāpēc Latvijai dalība EKA ir svarīga, Avotiņš uzsver pašu tehnoloģiju nozīmi mūsu ikdienā. „Šobrīd kosmosa tehnoloģijas ir ienākušas katra cilvēka mājā un gandrīz katrs apzināti vai nepazināti tās lieto - sākot ar televīzijas pārraidēm, kas caur pavadoņiem tiek translētas, retranslētas; tās ir sakaru sistēmas - zvanot; navigācijas sistēmas un GPS, kad mēs izmantojam šīs  mazās kastītes, braucot ir ērti - tu ievadi nosaukumu un tev atrod ceļu. Grūti cilvēkam aizdomāties, ka tas viss ir saistīts ar kosmosa tehnoloģijām,” norāda Avotiņš.

Viņš uzskata, ka kosmosa tehnoloģijas spētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku. Turklāt kosmosa tehnoloģijas arvien biežāk izmanto, piemēram, lauksaimniecībā. Lai izpildītu regulas, vēlāk Latvijai var nākties par dārgu naudu tehnoloģijas un cilvēku resursus pirkt no citiem. „Ir ļoti izdevīgi, ja mēs nevis ieguldām un veidojam milzīgus zinātnes centrus un radām šīs jaunās zināšanas paši visās jomās, bet ja mēs ar salīdzinoši nelieliem resursiem, varam šīs zināšanas, ko ir radījuši citi, pārnest uz Latviju un radīt šeit šos produktus, šos risinājumus, pakalpojumus, ko pērk citi,” skaidro Avotiņš. „Pēc tam eksportēt un pārdot, iegūt konkrētus ieņēmumus, tādā veidā attīstot ekonomiku, radot darba vietas, maksājot cilvēkiem pietiekami lielas algas ar pievienoto vērtību. Trešais segments, kas strauji attīstās, kur daudz vieglāk ir iekarot savu nišu un augt – tā ir kosmosa joma. EKA pārvalda piecus miljonus eiro,” uzsver Avotiņš.

Ja kaimiņi igauņi vēlāk nekā Latvija sāka aktīvi iesaistīties, lai startētu EKA, tad Igaunija tikusi tālāk un šogad jau gatavojas kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti, skaidro Avotiņš.

„Kamēr mēs neesam Latvijā pat noslēguši šo otrās kārtas līgumu, jo nespējam izdalīt aptuveni 1,4 miljoni eiro iemaksu, spēkā ir pirmā līmeņa līgums, kura termiņš beidzas 2015. gada 31. janvārī. Pēc tam mums vairs nebūs nekādu attiecību ar EKA. Viss, ko aģentūra ieguldījusi, visticamāk, būs jāatmaksā. Varēsim sākt visu no nulles. Kāpēc tādas atšķirības? Igauņi ir gatavi ieguldīt un iegulda, saredz ekonomiskos ieguvumus; Latvijā otrādi - [viļā] kā karstu kartupeli. Paskatījos – ir bijušas piecas valdības sēdes, kur jautājums skatīts, bet ne soli uz priekšu,” teica Avotiņš.

Nauda, kas tiek ieguldīta EKA, Latvijai atnāk atpakaļ, skaidro Avotiņš. Latvija varētu konkursos konkurēt ar citu valstu piedāvājumiem. Latvijai šādi piedāvājumi jau bija, jo tika pieteikti 33 projekti, bet atlasīti 10. Gan industrijas pārstāvji, gan zinātnieki tagad jūtas apkrāpti. Divi projekti bijuši arī Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram, uzsver Avotiņš.

Viņu uztrauc, vai nākotnē Latvijas projektus uztvers nopietni, ja pašlaik veidojas šāda situācija. „Tāds Latvijas valsts konkurētspējas lēmums. Tā ir izšķiršanās. Mēs runājam Nacionālajā attīstības plānā par straujas izaugsmes iespējām, lēcienu.

Te ir tā iespēja - par salīdzinoši piezemētu naudu tikt klāt pie tehnoloģijām, nodrošināt lēcienu un to izmantot,” norāda Avotiņš. „Uzprasāmies! Mēs šķiežam naudu greznībām, bet diez vai kāds atcerēsies, ko tad tik svarīgu, piemēram, Portugāle savā [ES] prezidentūrā sasniedza, kas tur notika, kurā gadā tā vispār bija - droši vien neviens nevar pateikt. Domāju, ka tās runas par šī pusgada nozīmi ir pārspīlētas un tiem resursiem, ko tur ieguldām. Nerunāsim par citām lietām, kuras var pārskatīt,” dusmīgs ir Avotiņš.

„Tā ir tāda zināma nolaidība, tuvredzība, kura ir vērojama, kas atsauksies. Mums ir patēriņa budžeti, nav attīstības budžeti. Cilvēku balsojums ir skaidrs, tie 250 000, kuri aizbraukuši, ir nobalsojuši par šo politiku. Ja nenāk neviens skaidrs redzējums, tad katru mēnesi viens mazs ciems no Latvijas pazūd. Tas jau ir izdzīvošanas, nevis konkurētspējas jautājums,” uzsver zinātnieks.

Jaunāko tehnoloģiju izstrāde Latvijā jau notiek, turklāt ir sagatavoti jauni speciālisti, uzsver Valdis Avotiņš. Ja Latvija nekļūst par EKA dalībnieci, šādam Latvijas lēmumam var būt ilgtermiņa sekas – zudīs interese par šo jomu potenciālajiem studentiem, bet spējīgie darbu meklēs citās Eiropas valstīs, nevis paliks Latvijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti