Dienas ziņas

Izmēģina zemas temperatūras siltumapgādi

Dienas ziņas

Bluķi velk arī Kroma kalnā Andrupenē

Pēta iespējas rūpnieciski izmantot aļģes

Zinātnieki vērtē iespējas jūras aļģes pārstrādāt dažādos produktos

Kādēļ jūras izmestās aļģes izvest kā atkritumus, ja tās var izmantot kosmētikas, pārtikas vai medikamentu ražošanā? Atbildi uz šo jautājumu zinātnieki meklēja Liepājā.

Latvijā visvairāk ir izplatītas trīs veidu aļģes – sārtalģes, brūnaļģes un zaļaļģes, bet vairāku faktoru dēļ tās netiek izmantotas un pārstrādātas lietderīgi kā citās Eiropas valstīs.

Pie mums tās vēl aizvien dēvē par jūras mēsliem, neskatoties uz to, ka no tām var ražot dažāda veida produktus, piemēram, dekoratīvo kosmētiku, pārtiku, medikamentus un citas lietas.

Rodas jautājums arī par aļģu apjomu ne tikai vasaras mēnešos, bet arī ziemā, kad Latvijā tās jūras piekrastē praktiski nav manāmas.

"Viena no problēmām, ka šādi pētījumi ir diezgan dārgi. Aprēķinu veikuši pētnieki un parādīja apmēram, cik izmaksā tās investīcijas no izpētes stadijas līdz gala produktam. Jūs varat ieguldīt naudu pētījumos un gala rezultātā produkts nebūs tāds, kādu vēlējāties," teica Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta padomes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Bikovens.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda atzīmēja:

"Salīdzinot ar Igauniju, kur tās aug aizsargātos līcīšos daudz labvēlīgākos apstākļos,  mums šis apjoms ir mazāks. Es domāju, tur ir ļoti svarīgs sociālekonomisks novērtējums, cik to ir vērtīgi izmantot."

Visus iepriekš minētos jautājumus un problēmas izskatīja Liepājā pirmajā projekta seminārā "Jūras alģes – tradīcijas, pieredze un iespējas", kur pētnieki dalījās ar savu darbu rezultātiem un iespējām tos realizēt. Latvijā šīs tēmas attīstība ir pašā sākumposmā un sapratne par to ir zemā līmenī, tāpēc tieši ar šī projekta realizāciju pētnieki cer paaugstināt cilvēku interesi par aļģu lietderīgu izmantošanu. Liepājā dažas vasaras bijusi vērojama ārkārtīgi intensīva aļģu izskalošana, taču tās netika rūpnieciski izmantotas, bet aizvestas atkritumos.

"Stipri maz, bet var just, ka interese pieaug ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas jūras reģionā. Arīdzan tiek apskatītas iespējas, ka varētu ne tikai savākt to masu, kas tiek izskalota krastā, bet varētu potenciāli varbūt audzēt aļģes.  Latvijā mēs šo iespēju tik ļoti neizskatām, nekoncentrējamies uz to, jo mēs vairāk gribam saprast to resursu, kas mums ir pieejams," teica Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Ligita Kokaine.

Projekta laikā līdz 2021. gadam paredzēti vēl divi pasākumi, kuros piesaistīs partnerus arī no Lietuvas un Igaunijas, lai dalītos pieredzē par aļģu pārstrādi. Savukārt pēc kopīgiem semināriem un izanalizētiem datiem plānots veidot mācību materiālu un piedāvāt apmācību iespējas uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti