Sadaļas Sadaļas

Zinātnieki pieļauj nezināmas elementārdaļiņas atklāšanu piektajā dimensijā

Atklāta līdz šim vēl nezināmas ārkārtīgi smagas un visam pamatā esošas daļiņas eksistences iespējamība, vēsta vācu zinātnieki. Tā atklāta, pieņemot, ka pastāv piektā dimensija.

Johana Gūtenberga Maincas Universitātes fiziķi strādā pie teorijas, kas ļautu izprast tumšo matēriju. Centrālais šīs teorijas elements ir pieņēmums, ka laikā un telpā pastāv vēl viena dimensija. Tomēr līdz šim pētnieki saskārušies ar kādu problēmu – šo teoriju nav iespējams eksperimentāli pierādīt. Taču, ja šāda dimensija eksistē, tai būtu jābūt neticami niecīgai un cilvēka acij nesaskatāmai.

Mistiskā tumšā matērija

Iespējams, viens no pārsteidzošākajiem pagājušā gadsimta atklājumiem ir secinājums, ka tikai aptuveni 5% no Visuma ir mūsu acīm saskatāms. Redzamā Visuma daļa – tostarp mūsu planēta, Saule, citas zvaigznes un galaktikas – sastāv no elementārdaļiņām, piemēram, protoniem, neitroniem un elektroniem, kas nesadalās sīkāk un, apvienojoties kopā, veido atomus. Pārējā Visuma daļa sastāv no mītiem apvītās tumšās matērijas (25%) un neizzināta, noslēpumaina spēka, kas virza Visuma izplešanos un ko dēvē par tumšo enerģiju (70%).

Tumšā matērija ir kā neredzama līme, kas galaktikā notur zvaigznes.

Tomēr šīs Visuma masas īpašības ir ļoti savdabīgas. Tumšā matērija neizstaro, neuzsūc un neatstaro gaismu, un līdz šim arī nebija zināms, vai tā mijiedarbojas ar kādu no aptuveni 400 mums zināmajām elementārdaļiņām. Neredzamās matērijas eksistenci pierāda vien tās radītā gravitācijas spēka ietekme uz redzamo Visuma daļu, kas liek planētām riņķot ap Sauli un Saules sistēmai rotēt ap galaktikas centru.

Jauna elementārdaļiņa – portāls uz piekto dimensiju?

Taču nu pētnieki no Johana Gūtenberga Maincas Universitātes ir secinājuši, ka, iespējams, pastāv jauna, līdz šim nezināma un ārkārtīgi smaga elementārdaļiņa, kas varētu izskaidrot to, no kā sastāv tumšā matērija. Tomēr ir kāds āķis – pētnieki šīs daļiņas eksistenci spējuši noteikt, pieņemot, ka eksistē piecdimensiju laiktelpa.

Jau 20. gadsimta 20. gados matemātiķis Teodors Kaluza (Theodor Kaluza) un zviedru fiziķis Oskars Kleins (Oskar Klein) pieļāva domu, ka bez jau mums zināmajām četrām dimensijām – trīs telpas dimensijām (garuma, platuma, augstuma), ko papildina viena laika dimensija –, pastāv vēl kāda, kurā apvienojas gravitācijas un elektromagnētiskie spēki.

90. gadu beigās šī teorija atdzima no jauna. Stenfordas Universitātes pētnieks Juvals Grosmans (Yuval Grossman) un Matiass Noiberts (Matthias Neubert) no Kornela Universitātes tolaik demonstrēja, kā, ievietojot elementārdaļiņu standartmodeli (ko fizikā izmanto, lai skaidrotu, no kā sastāv mums viss apkārt esošais) piecu dimensiju laiktelpā, varētu izskaidrot līdz šim neizzinātās, noslēpumainās elementārdaļiņu masas kosmosā, kas veido tumšo matēriju. Nu – 20 gadus vēlāk – pētnieku komanda Matiasa Noiberta vadībā atklājusi vēl ko pārsteidzošu.

Piecdimensionāla lauka vienādojumi paredz, ka pastāv jauna, nezināma, smaga daļiņa.

Tai piemīt līdzīgas īpašības kā slavenajam Higsa bozonam jeb tā dēvētajai “Dieva daļiņai”, kas ir visas Visuma masas pamatā. Taču šai hipotētiski jaunatklātajai daļiņai ir daudz smagāka masa – patiesībā tik smaga, ka to nevar atveidot pat kolektors ar vislielāko enerģijas daudzumu pasaulē: lielais hadronu paātrinātājs jeb kolaiders Eiropas Kodolpētniecības centrā Ženēvā, Šveicē, tādējādi šīs elementārdaļiņas eksistence šobrīd arvien vēl ir tikai teorētiska.

Pētnieki gan izsecinājuši, ka šī nezināmā, jaunā daļiņa varētu būt starpniekelements jaunam spēkam, kas pastāv starp zināmajām elementārdaļiņām (redzamo Visumu) un noslēpumaino tumšo matēriju, kas galu galā ļautu arī izskaidrot, no kā šī mistiskā kosmosa masa sastāv un kādēļ tās Visumā ir tik daudz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt