Pēc Lietuvas Valsts Fizikas zinātņu un Tehnoloģiju pētniecības centra ekspertu ierosinājuma, vairāk nekā trīs mēnešus britu, lietuviešu un ukraiņu zinātnieki, apvienojot spēkus veica 24 dažādu audumu un to kombināciju, ko izmanto sejas masku ražošanai, izpēti, lai saprastu, cik šāds materiāls vispār ir drošs un vai tas aiztur vīrusu.
Materiālam ir nozīme
Projekta laikā ar speciālu tehniku tika modelēta gaisa plūsma ar dažāda lieluma aerosola daļiņām un tika mērīta šo daļiņu koncentrācija pirms un pēc katra materiāla filtra.
Tādējādi zinātnieki varēja novērtēt, cik daudz dažāda lieluma aerosola daļiņu, kas reālajā dzīvē būtu vīrusu saturoši pilieni, izkļūst cauri katram no auduma materiāliem.
“Ir zinātniski pierādījumi par to, ka vislabāk ir kombinēt masku no dažādiem materiāliem, jo vīrusa daļiņas arī ir dažādos izmēros, un katrs materiāls tās uztver savādāk. Piemēram, mazākas daļiņas vairāk pakļausies tā saucamajai Brauna kustībai, savukārt lielākas piesaistīs, piemēram, gravitācija. Tā kā materiālam pašam ir savas fiziskās īpašības, tas arī uzvedas dažādi,” stāsta Lietuvas Valsts Fizikas zinātņu un Tehnoloģiju pētniecības centra pētniece Steigvile Bičenkiene.
Zinātnieki secina – ja sertificēto medicīnisko masku un respiratoru efektivitāti nosaka to pareiza valkāšana, tad auduma maskām ļoti svarīgs ir tieši materiāls.
Neviena maska nav 100% droša
“Kopējais secinājums ir, ka sejas maskām izmantot parastu materiālu nav laba doma, jo tad ir lielāka iespēja vīrusam pilienu veidā izkļūt tam cauri. Un faktiski šādas maskas cilvēku diez ko neaizsargā,” atzīst Ukrainas Zinātņu akadēmijas L.V. Pisarževska Fizikālās ķīmijas institūta profesors Petrs Strižaks.
“Ir ļoti svarīgi, lai maskas būtu radītas aizsardzībai tieši pret vīrusiem. Un tādas ir, piemēram, visas ķirurģiskās, medicīniskās maskas. Tās nēsājot, iespēja inficēties ir mazāka par vienu vai diviem procentiem. Bet, protams, neviena maska nav tāda, kas pasargā absolūti un simtprocentīgi.
Jautājums ir, cik liela ir iespēja, ka vīruss tiks cauri. Medicīnisko masku gadījumā tā ir neliela, bet, lietojot parastu audumu, kokvilnu, vai ko citu – par 80 procentiem lielāka.”
Zinātnieki cer, ka pētījuma rezultāti palīdzēs vēl efektīvāk cīnīties ar Covid-19 un noderēs citos līdzīgos gadījumos.
“Pie mums vēršas ļoti daudzi ražotāji, un šobrīd mums patiešām ir daudz pētniecības pasūtījumu, un tas patiešām priecē, jo tas pierāda, ka uzņēmējiem ir svarīgi, lai viņu produkts būtu kvalitatīvs.
Un mēs arī ļoti daudz publicējamies un skaidrojam, kā šis vīrusa daļiņas filtrējas un kā tas viss notiek,” stāsta Bičenkiene.
