Biomedicīnas pētījumu centrs un arī Nacionālā references laboratorija ir vietas, kur daļa Covid-19 pozitīvo analīžu paraugu nonāk zinātnieku rokās un tiek sekvencēti – atšifrēti. Atšifrējot katra parauga struktūru, var noteikt arī vīrusa celmu, paveidu.
Šādā veidā zinātnieki uzrauga, vai Latvijā neienāk kādi jauni vīrusa paveidi. Piemēram, salīdzinoši nesen Latvijā konstatēts delta plus.
"Jāsaka, ka arī mums Latvijā ir divi varianti atklāti salīdzinoši nesen, bet nu, protams, liels jautājums, vai tas vispār ir bīstamāks, to rādīs tuvākā nākotne," sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Šobrīd dominējošais jau ilgāku laiku ir delta paveids, kam raksturīgs liels lipīgums.
"Ar deltas īpatsvaru savā ziņā ir īpatnēji, jo, protams, cilvēku vidū tas ir praktiski simtprocentīgi. Un kāpēc es saku cilvēku vidū, kad vienīgais avots, no kurienes mums nāk cits variants, nevis deltas variants, ir ūdeles," klāstīja Kloviņš.
Viņš minēja, ka šīs pašas minētās ūdeles vēl septembrī un oktobrī bija inficējušas cilvēkus. Un inficēšanās avotu atklāja tieši sekvencēšana. Nacionālajā references laboratorijā stāstīja – sekvencēšana atklājusi arī to, pa kādiem ceļiem Latviju galvenokārt sasniedza te pašlaik dominējošais delta paveids. Maldīgs esot priekšstats, ka to ieveda tūristi no Krievijas.
"Gribētos domāt, ka pamatā caur Lielbritāniju, varbūt arī cauri citām lielākām Eiropas valstīm, kurām ir aktīvāk sakari konkrētajā gadījumā ar Indiju un varbūt citām reģiona valstīm," stāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Laboratorijas dienesta attīstības projektu vadītājs Ģirts Šķenders.
Viņš sacīja, ka laboratoriju secinātais ir tikai neliela daļa no lielās bildes, ko gabalu pa gabaliņam liek kopā epidemiologi. Un viens no šādiem puzles gabaliņiem, ko zinātnieki mēģina atšifrēt, ir inficēšanās vienā no lielākajām Rīgas skolām. Atšifrējot ap 50 inficētus paraugus, atklājās, ka astoņos gadījumos inficētie bija aplipinājuši pa vienam pa diviem citiem, bet
vienā gadījumā vīruss izplatījies kā kūlas ugunsgrēks, inficējot 30 cilvēkus – gan darbiniekus, gan skolotājus, gan bērnus.
"Ja visi noteikumi ir ievēroti, viņam nevajadzētu tik ļoti izplatīties, un mēs varam censties noskaidrot, kas ir šis faktors, kurš ir ļāvis izplatīties un to arī novērst nākotnē," piebilda Kloviņš.
Atbildi uz šo jautājumu tuvākajā laikā uzzinās epidemiologi. Vasarā, zinātniekiem bija iespēja sekvencēt 10% no visiem pozitīvajiem testiem, bet, piemēram, oktobrī, kad pozitīvo testu bija vairāk par 60 tūkstošiem, atšifrēti tika nepilni 4% pozitīvo paraugu.
