Lohnesa ezers, kas atrodas 250 kilometrus no Edinburgas, tūristus vilinājis ne vien ar gleznaino Skotijas augstieņu ainavām, bet arī gadsimtiem seno leģendu par Lohnesa briesmoni, kurš mītot ezera dzelmē un it kā esot no attāluma pamanīts ne reizi vien.
Viena no neticamākajām leģendām, piemēram, vēsta, ka Nesija varētu būt kāds Triasa laikmeta pleziozaurs, kuram fantastiskā veidā izdevies ezerā dzīvot vairākus simtus miljonu gadu. Citi spriež, ka varbūt tas esot milzu sams, tomēr parasti nākas vien atzīt, ka briesmonis ir cilvēka iedomu auglis, kuru palīdzējuši uzburt peldoši koki un skarbā klimata ziemeļu vēju aukas.
Lai vai kā – tagad grupa Jaunzēlandes zinātnieku lēmuši rūpīgi pārbaudīt ezerā mītošo sugu DNS, kam būtu jāatbild uz jautājumu – vai ezerā tiešām varētu mist kaut kas neparasts.
“Mēs ņemsim Lohnesa ezera paraugus, izfiltrēsim un iegūsim organisko materiālu un tad no tā – DNS. Tad salīdzināsim DNS sekvences ar dzīvnieku datubāzēm no visas pasaules,” stāstīja zinātnieks Neils Gemels.
Pētnieks skaidro – kad dzīvas radības peld, tās aiz sevis atstāj nelielus DNS fragmentus, kas nāk no to ādas, zvīņām un urīna. To dēvē par vides DNS, kuru analizēšanā pēdējos gados bijuši lieli sasniegumi.
“Mēs varam analizēt gēnu sekvences gluži kā detektīvfilmās un tad tās salīdzināt ar zivju, aļģu, baktēriju un citām datubāzēm. Un Lohnesa briesmoņa gadījumā, protams, mēs pārbaudīsim, vai ir kādas pazīmes, ka te mīt šis milzu zvīņainais reptilis, par kuru cilvēki apgalvo, ka ir to redzējuši,” skaidroja Gemels.
Zinātnieku komanda uzskata, ka zinātnisku atbildi par Lohnesa briesmoni varēšot sniegt gada beigās.