Rīta Panorāma

Florences katedrāles dakstiņos – pirms gadsimtiem atstāti ķepu nospiedumi

Rīta Panorāma

Lielbirtānijā Covid-19 testu var veikt mājās

Zinātnieki paplašina lapu koku pielietojumu būvniecībā

Zinātnieki mēģina paplašināt lapu koku pielietojumu būvniecībā

Inovatīvi risinājumi koksnes ilgizturības uzlabošanai. Tā sauc pētījumu, kas veikts Bruno Andersona vadībā un kas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem pērn Latvijas zinātnē. Pētījuma rezultātā izstrādāta jauna metode, kā no Latvijā augušiem lapu kokiem iespējams izveidot pasaules tirgū konkurētspējīgus materiālus iekšējai apdarei, balkonu apdarei un pat dārza mēbelēm.

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā Bruno Andersona vadībā tiek izstrādāti inovatīvi risinājumi koksnes ilgizturības uzlabošanai.

"Priede un egle jau ir tradicionāli zināms būvmateriāls no seniem laikiem. Bet lapu koku pielietojums būvniecībā ir stipri epizodisks un šauras nišas produkts," stāstīja institūta vadošais pētnieks Andersons.

Institūtā aktīvi tiek pētīts, kā plašāk būvniecībā varētu pielietot apsi, baltalksni, bērzu un osi.

Risinājums ir tos termiski modificēt, tādējādi iegūstot īpašības, ka šis kokmateriāls neplaisā, tam ir gana liela stiprība un šādā veidā ražoti dēļi nesagriezīsies vides mitruma ietekmē.

"Šeit mēs redzam termisko modifikāciju ūdens tvaika vidē. Mēs apstrādājam koku pie noteiktas paaugstinātas temperatūras. Atkarībā no režīmiem mēs varam iegūt dažādu krāsu paleti. Te ir apse, baltalksnis. Te redzam, kā izskatās osis. Šī nav virsmas apstrāde, bet visā masā, līdz ar to tā ir ļoti pateicīga mehāniskai apstrādei," stāstījumu ilustrēja pētnieks.

Pētīts arī tas, ka šādi apstrādātus materiālus nepieciešams mazāk impregnēt. Vienlaikus tiek meklēti arī efektīvākie pārklājumi.

"Te ir mākslīgās novecināšanas kameras, kurās modificēti paraugi ar dažādiem pārklājumiem tiek pakļauti saules spektra UV starojuma iedarbībai. Varam papildināt šo apstarošanu ar lietu imitējošu apsmidzināšanu," klāstīja Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošā pētniece Dace Cīrule.

Termiski modificētus kokmateriālus var apstrādāt kopā ar vairākiem jau šobrīd tirgū pieejamiem apstrādes līdzekļiem, kam klāt jāpievieno dzelzs oksīdi. Termiski modificējot un izmantojot videi draudzīgākus pārklājumus, tiek panākta iespēja izvairīties no ķīmiskās aizsardzības. Institūtā arī izstrādāta oriģināla pieeja Latvijā augušas priedes un bērza dzīves cikla inventarizācijai.

"Tas ietver visu procesu. Gan ražošanu, gan izmantošanu, gan arī pēc tam utilizāciju, kā mēs šo materiālu varam likvidēt. Tas ir ļoti svarīgi, lai izveidotu koksnes produktiem vides deklarāciju, kura ir ļoti nozīmīga produktu konkurētspējas nodrošināšanai," teica Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieks Edgars Kuka.

Visu šo pētījumu būtība ir parādīt, kā no Latvijā augušiem lapu kokiem iespējams izveidot pasaules tirgū konkurētspējīgus materiālus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt