Panorāma

«SKOLAS AUGLĪ» nevar piedalīties bioloģiskie lauksaimnieki

Panorāma

G.Kajona fotogrāfiju izstāde

Zinātnieki: Latvijai vajag jaunu apgaismības laikmetu

Zinātnieki: Latvijai vajag jaunu apgaismības laikmetu

Par vienu no trešās atmodas garīgajiem vadoņiem pamatoti tiek uzskatīts akadēmiķis Jānis Stradiņš. Pēc diviem mēnešiem šai izcilajai personībai būs apaļa jubileja - 80 gadu! Pavisam nesen Jānis Stradiņš izteica kādu domu, kas kļuva par iemeslu īpašai diskusijai. Rundāles pilī pie viena galda piektdien pulcējās virkne izcilāko mūsdienu Latvijas prātu.

Ideju sarīkot ekspertu diskusiju “Kāpēc mūslaiku zinātnieki varētu vēlēties dzīvot apgaismības laikmetā?” rosināja akadēmiķa Jāņa Stradiņa teiktais intervijā Latvijas Universitātes avīzei Alma Mater, proti, ka pasaule apgaismības laikmetā šķita saprotamāka un viņam būtu paticis dzīvot šajā laikmetā. Tas bija laiks, ka cilvēki izkūņojās no viduslaiku tumsonības un veidojās modernā pasaule. Tas bija Mocarta, Bēthovena, Šillera, Gētes un Herdera laiks. Tas atklāja Voltēru, Ruso, veco Stenderu un Garlību Merķeli.

Ir vajadzīgs jauns apgaismības laiks - jāceļ sabiedrības intelektuālā temperatūra un jāveicina alkas pēc izglītības, jāstiprina zinātne un jāizvēlas atbalstīt zinātņu nozares, kas svarīgas valstij, diskusijā norāda zinātnieki.

"Sabiedrība prasa atdevi - kāda būs ekonomiskā atdeve? Tāda nekad un nekur nebūs. Starp zinatnieku ir jābūt pārnesei un to nav izdevies ieskaidrot ne politiķiem, ne sabiedrībai," diskusijā norāda Organiskās sintēzes institūta direktor sIvars Kalviņš.

"Diemžēl pašreizējā Latvijas valsti nav celta godā zinātne. Latvija pašlaik ir zinātnei nelabvēlīga valsts. Arī par to mums ir jārunā. Latvija nevar attīstīties citādi kā tikai uz inovācijass un savas zinatnes pamata. Mēs nevaram būt patērētāji svešām lietām. Mums ir jādod," uzskata akadēmiķis Jānis Stradiņš.

Velkot paralēles starp apgaismības laikmetu un šodienu, zinātnieki diskusijā atzīst - mūsdienu Latvijā pietrūkst mecenātisma, kas bija raksturīgs 18. gadsimtam. Maz ir cilvēku, kuri ziedo izglītībai un zinātnei. Tā vietā nauda bieži atvēlēta izklaides pasākumiem.

"Hercogs Pēteris bija cilvēks ar kompleksiem, politiski absolūti nulle un vēl sliktāks. Bet gāja apgaismības laika monarha ceļu. Bija skops. Bet liek uzbūvēt Akademia Pertia, viņš finansē visus profesoru algas, nopērk bibliotēku un skapjus, dod naudu visam kam. Nodibināja stipendiju Boloņas universitātē, kas pastāvēja līdz 1936. gadam," stāsta Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Diskusija piektdien bija pirmais no daudzajiem pasākumiem, kas notiks nākamo trīs mēnešu garumā un noslēgsies ar konferenci “Zinātnes un kultūras mijiedarbība Latvijā un pasaulē.” Tā notiks 10. decembrī, suminot akadēmiķi Jāni Stradiņu 80.dzimšanas dienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti