Kopš 2015.gada 29.augusta sešu zinātnieku grupa dzīvoja namā, kur nebija svaiga gaisa, svaiga ēdiena un iespējas uz privātumu.
Eksperti lēš, ka misija ar cilvēku piedalīšanos varētu notikt gada vai triju gadu laikā.
Havaju Universitātes vadītā un NASA sponsorētais zinātnieku pētījums ir ilgākais kopš Krievijas – līdzīgi veiktas – misijas, kas ilga 520 dienas. Pēc Havaju salās notikušā pētījuma zinātnieki pauda pārliecību, ka misija būs veiksmīga.
„Es varu teikt savu personīgo viedokli, un domāju, ka misija uz Marsa tuvā nākotnē ir reāla,” sacīja Siprins Verso – komandas loceklis no Francijas. „Es domāju, ka tehnoloģiski un psiholoģiski šķēršļi var būt pārvarami,” norādīja Verso.
Grupas vadītāja Karmela Džonstone gan atzina, ka tieši privātuma trūkums ir bijis visgrūtākais laiks eksperimentā. „Tas ir kā būt visu laiku ar istabas biedriem, no kuriem nav iespējams aizbēgt,” viņa paskaidroja.
Zinātniece no Vācijas Kristiāna Henike eksperimenta gaitā pārliecinājusies, ka ir iespējams iegūt ūdeni no šķietami sausas augsnes.
Kopumā komandā bija četri amerikāņi – pilots, žurnālists, arhitekts un ģeologs, franču astrobiologs un vācu fiziķe. Galvenais uzdevums bija izpētīt cilvēka spēju pielāgoties iespējamajiem dzīves apstākļiem uz Marsa un ceļā uz Marsu.
Pētījuma laikā sešiniekam bija jāiemācās dzīvot ar limitētiem resursiem un izvairīties no personiskiem konfliktiem. Katram ēkā bija guļammaiss un galds.