Zinātnieki domā, kā no Zemes orbītas aizvākt 3000 vecos mākslīgos pavadoņus

Zemes orbītā ir ap 4500 mākslīgie pavadoņi, kas nodrošina GPS, precīzu laiku un laika ziņas. Tiesa, strādājošu pavadoņu ir vien pusotrs tūkstotis, pārējos sauc par kosmiskajiem atkritumiem, par kuru aizvākšanu vēl tikai domā.

„Tāpat kā teātrī ir labās vietas un sliktās vietas, arī labās orbītas tiek aizpildītas un parādās viņām konkurenti. Klasisks piemērs ir ģeostacionārie jeb televīzijas pavadoņi, kas sēž ļoti cieši. Un diemžēl ir notikušas arī pavadoņu sadursmes kosmosā. Viens no klasiskajiem piemēriem, kad sadūrās “Iridum” pavadonis ar nefunkcionējošu Krievijas pavadoni un radīja veselu kaudzi atlūzu,” skaidro Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Kalvis Salmiņš.

Atlūzas, kā norāda Kalvis Salmiņš, sadeg, tiklīdz nokļūst Zemes atmosfērā.

Bet zinātnieki tikai tagad sāk domāt par to, ko darīt ar pārējiem mākslīgajiem pavadoņiem, kuri vairs nedarbojas un vienkārši lidinās kosmosā.

Sadursmju nav bijis daudz, tādēļ tālāk par domāšanu vēl neesam tikuši.

Vakarā pēc Saules rieta ar neapbruņotu aci var redzēt tā saucamos “zemos mākslīgos pavadoņus”, kas ir ap 500-600 kilometru augstumā. Tie mēdz būt ļoti spoži un tādēļ viegli pamanāmi, kas ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki tos sajauc ar zvaigznēm.

Mobilajās lietotnēs, kuras darbojas kā zvaigžņu noteicējs, koordinātas var ievadīt manuāli vai tās automātiski nosaka lietotāja atrašanās vietu un ekrānā parāda, kādas zvaigznes ir redzamas debesīs.

„Ja skatās uz zvaigznēm, tad zvaigznes cilvēka acij vienmēr būs nekustīgas, bet kaut kādi objekti, kas starp šīm zvaigznēm kustas ne tik ātri, kā lidmašīnas, un nemirkšķina nekādas zaļas vai sarkanas gaismiņas, visticamāk, būs Zemes mākslīgie pavadoņi,” skaidro jauniešu astronomijas kluba vadītāja Agnese Zalcmane.

Visspožākie mākslīgie pavadoņi, kurus redzam debesīs, kā norāda Zalcmane, ir “Iridum” sakaru pavadoņi. Tie mums ļauj skatīties televīziju un nodrošina telefona sakarus.

Šie pavadoņi ir neprasti ar to, ka tie, lidojot kādā brīdi pagriežas pret Sauli, un viņu antenas, kas ir durvju izmēra spožas plāksnes, atstaro Saules gaismu. Brīdī, kad mums ir nakts, Saule var mums iespīdēt acīs.

„Ne tik spoži kā Mēness, bet vienalga gana spoži, liekas, ka kāds citplanētietis pamirkšķināja,” joko Zalcmane.

“Iridum” ap Zemi riņķo 500-600 kilometru augstumā, taču ir arī “vidēji augstās orbītas”, kur lido speciālie pavadoņi, dažu tūkstošu kilometru augstumā, taču visaugstāk lido tie pavadoņi, kas nodrošina GPS sakarus – 20 tūkstošu kilometru augstumā.

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti