Zinātnieki: Covid-19 pētījumu programmā izstrādātie risinājumi noderēs ilgtermiņā

Covid-19 valsts pētījumu programmā līdz gada beigām īstenos 10 projektus par 5 miljoniem eiro. Jaunizveidotās programmas mērķis ir ierobežot vīrusa izplatību, kā arī īstenot inovatīvus projektus, lai steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi. Starptautisko zinātnisko ekspertu augstāk novērtētajos pētījumos piedalās Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un vēl vairāki citi zinātniskie institūti.

Atvēl piecus miljonus eiro valsts pētījumu programmai Covid-19 apkarošanaiSintija Ambote

    Covid-19 pētījumu programmas konkursa 10 uzvarētajiem katram atvēlēts teju pusmiljons eiro projekta īstenošanai. Veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā apstiprināti pieci projekti. Paredzēta jaunu medikamentu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem un ar vīrusu saistīto paraugu biobankas izveide, kā arī pētījums par multidisciplināru pieeju epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā.

    Pētījumu vadītāju sarakstā ir Uga Dumpis, Jānis Kloviņš, Ludmila Vīksna un citi.

    Šos un lielāko daļu citu pētījumu īstenos vairāki institūti sadarbības projektos. Savukārt inženiertehnisko risinājumu jomā apstiprināti trīs projekti. Divus no tiem īstenos Rīgas Tehniskā universitāte, bet Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts pētīs jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai. Tikmēr trešajā valsts pētījumu programmas kategorijā plānots finansēt divus projektus tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomā. Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka, piemēra, vadīs projektu par Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanu un konkurētspējas pieauguma veicināšanu pēc pandēmijas krīzes.

    "Laiks pētniecībai ir diezgan īss, taču projekti tika plānoti tā, lai sešu mēnešu laikā nestu pēc iespējas vairāk rezultātu. Gan veselības aprūpes, gan sabiedrības veselības jomas projektos solīts ļoti daudz rezultātu, kurus varētu izmantot vīrusa izplatības monitoringā. Būs arī rekomendācijas veselības sistēmas sagatavošanai gan šai, gan citām krīzēm, biobanku izveide, zāļu testēšana, klīnisko algoritmu un rekomendāciju izstrāde [..]. Inženiertehnisko risinājumu jomā tiks izstrādāti prototipi tehnoloģijām, piemēram, dezinfekcijas tehnoloģijām [..]. Arī tautsaimniecības un labklājības jomā tiks izstrādātas rekomendācijas un rīcības modeļi Latvijas noturībai pret krīzi, piemērošanos darbam un mācībām digitālajā vidē,” stāstīja Latvijas Zinātnes padomes eksperts Ingmārs Kreišmanis. 

    Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš pastāstīja, ka biobankas izveidē paredzēts iegūt bioloģiskos materiālus no cilvēkiem. Iegūtie materiāli palīdzēs saprast, kādu iespaidu vīruss atstāj uz cilvēka organismu. "Mūsu projekts ir tieši tas, kas mēģina gan bioloģiskos paraugus, gan informāciju iegūt, apkopot un pētniekiem piemērotā formā piedāvāt lietošanai. Tas ietver arī drošību, neizpaužot nekādus personu datus," atzīmēja Kloviņš.

    Viņš norādīja, ka lielākajā daļā valstu tiek pievērsta uzmanība vairāk smagajiem slimniekiem, savukārt Latvijā ir ļoti plaši reprezentēti cilvēki, kuriem slimības norise ir salīdzinoši viegla.

    “Par laimi, mums ir maz slimnieku. Mēs tādā ziņā nevaram konkurēt ar valstīm, kurās ir ļoti daudz slimnieku, līdz ar to viņiem šīs iespējas pētīt ir lielākas, bet jāatceras, ka starptautiskajā vidē ir nepieciešams, lai vīrusa paraugi un cilvēki, kas ir saslimuši, ir reprezentēti. Nepietiks, ka tiks pētīti tikai Itālijā vai Spānijā, tas nepieciešams plašākā mērogā," uzsvēra Kloviņš.

    Viņš arī norādīja, ka daudzi risinājumi, kas tiks izstrādāti projektu ietvaros, nākotnē noderēs arī citur.

    "Finansējums Covid-19 pētniecībai noteikti atstās ilgtermiņa sekas zinātnes attīstībā," piebilda Kloviņš.

    KONTEKSTS:

    Valsts atvēlēja piecus miljonus eiro valsts pētījumu programmai Covid-19 apkarošanai. Zinātniekiem bija dažādas idejas, kuras īstenot. Kāda zinātnieku grupa finansējumu negaidīja un ķērās pie pētījuma, kur izsekot Covid-19 varētu palīdzēt kanalizācija.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti