Zinātnieki cilvēku nosauc par nesaprātīgu superplēsoņu

Pagājušajā gadsimtā cilvēki ir kļuvuši par dominējošo plēsoņu daudzās ekosistēmās, pavēstījuši Kanādas zinātnieki.

 Žurnālā "Science" norādīts, ka dabā sugu populācija līdz šim ir samazinājusies vai pieaugusi, plēsoņām savvaļā parasti panākot līdzsvaru ar viņu upuru populācijām.

Pētījumā konstatēts, ka cilvēks vairākkārt pārspēj citas plēsīgās sugas gan jūrā, gan uz sauszemes, kas var veicināt ievērojamu ietekmi uz globālo ekoloģisko sistēmu.

Cilvēkam ir daudz jaudīgāks medību aprīkojums un iespējas, lai dominētu konkurences cīņā ar citiem plēsējiem un pētījumā nosaukts par "superplēsoņu", kas rīkojas negodīgi un nav ilgtspējīga. Tādējādi "superplēsoņa" turpinās mainīt ekoloģiskos un evolūcijas procesus pasaulē.

Cilvēki ir novirzījušies no citiem plēsējiem uzvedībā un ietekmē uz vidi. Paplašinājusies ģeogrāfiskā teritorija, ekspluatēti neskaitāmi resursi, izmantotas dažādas tehnoloģijas, kā rezultātā bijis straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un nepārprotama ietekme uz pārtikas ķēdēm un ekosistēmām. Lai uzlabotu situāciju, jāturpina strādāt pie nozvejas likmju ievērošanas un medību intensitātes.

Zinātniskajā pētījumā veikti aprēķini, kuros salīdzināti dažādu plēsēju biomasas pieaugums, viņu laupījumu izmaiņas un attiecīgs cilvēku veikums, kas parāda viņu pārmērīgo dabas resursu izmantošanu. Izrādās, nehumānās plēsoņas saimnieko daudz ilgtspējīgāk par it kā saprātīgo cilvēku.

Piemēram, ja simts zebras uztur vienu lauvu, tad cilvēku skaits daudzos gadījumos ir pārsniedzis sava laupījuma resursus un grauj ilgdzīvojošu un samērīgu sistēmu. Tas notiktu pat tad, ja mums nebūtu efektīvas medību tehnoloģijas, klāsta zinātnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti