Zinātnes festivāls ir viens no Rīga 2014 oficiālās programmas stūrakmeņiem, kas iekļauts tematiskajā vadlīnijā "Izdzīvošanas komplekts". Festivāla centrālais notikums bija lielkoncerts kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014”, kurā tika runāts par zinātniskās un radošās vides pasaules izziņas veidiem. Uzstājās apvienības "Dr. Klisicka laboratorija", "Dūmu zārka zēni", ansamblis "Manta", "Gas of Latvia" un grupa "Bērnības Milicija", kuras solists Juris Simanovičs atzina, ka daudzi komponisti raugās uz mūziku eksakti: „Daudzi mūziku vairāk uztver kā matemātiku un eksaktās zinātnes ir lauks, no kura var daudz paņemt, dažādas teorijas bieži vien ļoti labi strādā kā metaforas”.
Savukārt ansambļa „Manta” līderis Edgars Šubrovskis dalījās pārdomās par lielāku nepieciešamību pēc zinātnes popularizēšanas: „Es domāju, ka zinātne ir ļoti radoša vide, vārdu „radošs” vispār ir nepamatoti piesavinājušies reklāmisti un dažādi dziedātāji. Radošs var būt jebkuras profesijas pārstāvis. Protams, lai gūtu vispārēju atbalstu, zinātniekiem ir vajadzīga popularitāte un kā vēl labāk to gūt, ja ne sadarbojoties ar citu jomu pārstāvjiem”.
To, ka šāda sadarbība pēdējos gados kļūst arvien intensīvāka, apstiprināja arī Ilze Dimanta, viena no Zinātnes festivāla vakara pasākuma vadītājām, kuras ikdiena norit LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedrā: „Es gribētu teikt, ka šīs jomas viena otru labi atrod. Ja kādreiz zinātnieki piemirst par kultūru un ir aizsēdējušies laboratorijās, tad mākslinieki ir aktīvāki, viņi klauvē pie mūsu durvīm un aicina sadarboties, jo viņiem zinātne liekas interesanta arī no mākslinieciskās puses”.
Festivāla muzikālo programmu papildināja ārzemju grupas "Delay trees" (Somija) uzstāšanās, kā arī īpaši šim pasākumam veidota DJ un VJ audiovizuālā programma un jauno LU zinātnieku eksperimenti. Tiem, kas to vēlējās, pēc koncerta noslēguma varēja zinātnei veltīto vakaru turpināt LU Radio NABA klubā Nabaklab.
Paralēli norisinājās ikgadējās Zinātnieku nakts aktivitātes.
Šogad uzmanības centrā bija kristālu tematika, dodot ieskatu kristālu daudzveidībā, to esamībā dabā un daudzveidīgajā pielietojamībā. Piemēram, LU Cietvielu fizikas institūtā Kristālisko nezāļu eksperimentā varēja vērot, kā aug kristāli šķidrumā, kas ļoti atgādina dzīvus augus - kristāli auga dažu minūšu laikā, augšanu varēja viegli novērot.
Eksperimentā "Gaismas spēle kristālos" pasākuma apmeklētāji ieguva zināšanas par kristalogrāfijas metodēm un varēja rotaļāties ar lāzeriem, un novērot to gaismas spēli difrakcijas režģos. Dažādas aktivitātes piedāvāja arī citi LU zinātniskie institūti un fakultātes.
Vairāki no Zinātnes festivālā iekļautajiem notikumiem būs pieejami sabiedrībai vēl vairākus mēnešus. LU centrālajā ēkā, Raiņa bulvārī 19 tika atklāta izstāde par LU zinātnieku hobijiem „Laiks darbam – laiks atpūtai”. Dažbrīd tieši zinātniekiem darbs ir arī aizraušanās un zinātne kļūst par dzīvesveidu. Vieniem aizraušanās ir zinātnisko interešu turpinājums, citiem kaut kas pavisam atšķirīgs un nesaistīts ar pētniecisko darbu. Starp LU zinātnieku hobijiem ir visdažādākās nodarbes: pamestu kaķu glābšana, fotografēšana, izšūšana krustdūrienā, franču kultūra, Latvijas alternatīvā mūzika, metro braucienu kolekcionēšana u.c. Izstāde būs apskatāma līdz 2014. gada novembrim.
Turpat, LU centrālās ēkas iekšpagalmā apskatāma interaktīvā instalācija "Kur ir mūsu mīļais zinātnieks?". Mākslinieka Aigara Bikšes radītais spēlfilmas, animācijas un instalācijas apvienojums mazliet neierastā veidā, pārvarot kultūras atšķirības, fiziskās eksistences robežas un laika barjeras, komunicē ar sabiedrību, lai pievērstu tās uzmanību zinātnes attīstības straujajam tempam un cilvēka vietai tajā. Aigars Bikše, kurš instalācijas veidošanas procesā tikās ar vairākiem zinātniekiem, kā arī viesojās arī Ženēvā, lai filmētu lielo hadronu paātrinātāju, piebilst: „Man kā cilvēkam, kas visu zinātnisko procesu saprot tikai populārzinātniskā līmenī, tas viss izskatās kā Stounhedža, visas tās milzīgās iekārtas. Jo zinātnieka saprastais nav skolnieku līmenī esoša informācija, tā ir paplašināta informācijas telpa. Tur ir kaut kas tāds, kas stāv pāri zināšanām un radošumam, tas atrodas uz tādas brīnuma robežas”. Instalācija būs aplūkojama līdz pat 27. oktobrim.
Foto no pasākumiem iespējams aplūkot LU fotoarhīvā, kā arī „Rīga 2014” mājaslapā.
