Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Zemessardzes pulkvedis: Kodolieroči laika gaitā kļuvuši arvien jaudīgāki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēdējā laikā, Krievijai uzsākot karu pret Ukrainu, daudz ir nācies dzirdēt par kodolieročiem. Kodolieroči kopš Otrā pasaules kara, kad tos pielietoja pret Japānu, mūsdienās kļuvuši krietni jaudīgāki, Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" skaidroja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns.

Aizsākumi

Nopietns darbs pie kodolieroču radīšanas sākās 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās, taču visaktīvāk tos pētīja Otrā pasaules kara gados. Kā zināms, 1945. gadā tika veikti pirmie izmēģinājumi un diemžēl arī pirmā to pielietošana.

Kodolsprādzienu rezultātā Hirosimā un Nagasaki Japānā bojā gāja aptuveni 200 tūkstoši cilvēku – viņu vidū arī tie, kuri dažu mēnešu laikā mira no radiācijas ietekmes.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns norādīja, ka jaudas, kādas šobrīd ir mūsdienu kodolieročiem, pārsniedz Japānā nomestās bumbas simtiem un pat tūkstošiem reižu.

Turklāt kopš tā laika pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 2000 kodolizmēģinājumu.

Atombumbas sprādziena ietekme, protams, ir atkarīga no tās jaudas. Pirmais, kas rada postījumus, ir pats sprādziens, taču arī tam sekojošais gaisa triecienvilnis un radiācija ir ievērojama.

"Piemēram, mazās jaudas kodolbumbas (piecu kilotonnu bumbas gadījumā) pirmais rādiusa vilnis, kur redzētu gan termisko iedarbību, gan sprādziena vilni, ir no kilometra līdz četriem kilometriem. Darbības zona, kurā būtu būtisks starojuma piesārņojums, sasniegtu 20 līdz 40 kilometru," skaidroja Pudāns.

Taču ar to viss nebeidzas – skartajā zonā gadiem ilgi saglabātos radioaktīvie izotopi, radot tā saucamo staru slimību.

Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, un, protams, pastāv starpvalstu vienošanās, kas paredz dažādus ierobežojumus tam, kur un kad šādus ieročus drīkst izmēģināt.

Kodolvalstu vienošanās

Oficiāli pasaulē ir astoņas kodolvalstis – ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija, Ķīna, Pakistāna, Indija un Ziemeļkoreja. 

Analītiķi uzskata, ka kodolieroči, iespējams, ir arī Izraēlas bruņoto spēku arsenālā, un tiek vērots, kā Irāna attīsta savu kodolprogrammu. 

Pudāns norādīja, ka kodolieroči valstu arsenālā ir kā atturēšanas ieroči, proti, ja kāds tos mēģinās pielietot, tad jāparedz, ka būs arī pretējs trieciens, taču valstis aktīvi strādā arī pie tā, lai ierobežotu ieroču nekontrolētu izplatību, ko var izmantot dažādi citi nevalstiskie grupējumi. 

"Valstis arī savā starpā strādā pie tā, lai ierobežotu ieroču attīstīšanu un pielietošanu. Piemēram, ir dažādi līgumi, kas nosaka, ka izmēģinājumus nedrīkst veikt virs zemes vai ūdens. Zem zemes mēģinājumi tiek veikti," skaidroja Pudāns.  

Arī skaitliskie ierobežojumi tiekot uzlikti par arsenāla samazinājumu. Ja Aukstā kara laikā kopējais kodolgalviņu skaits pārsniedza 30 tūkstošus, tad šobrīd ir zināms, ka pasaulē varētu būt ap 13 000 kodolgalviņu, no kurām 12 000 ir Krievijas un ASV rīcībā.

Lai arī tiek teikts, ka par Krievijas kodolieroču izmantošanas draudiem Ukrainā šobrīd nav jāsatraucas, aizvien uzvirmo jautājums par to, cik tālu spēj izplatīties radiācija un vai tā var skart Latviju.

"Ja pieļaujamā iespējamība ir pielietot mazas jaudas, tā saucamos taktiskos kodolieročus, tad to jauda varētu būt piecas kilotonnas, kas nerada tādus radiācijas viļņus arī pie radiācijas izplatībai labvēlīgiem laikapstākļiem. Savukārt, ja tiek pielietotas pašas jaudīgākās, ko es pagaidām izslēdzu kā iespēju, tad jaudīgākās bumbas var radīt šādu radiācijas vilni. Radiācijas izplatība un piesārņojums ir līdzvērtīgs, ja notiktu katastrofa vai avārija atomelektrostacijās," sacīja Pudāns.

Čornobiļas avāriju var salīdzināt ar kodolieroča sprādzienu, un tur joprojām tā sauktajā Sarkanajā mežā ir radioaktivitāte.

Ja tiek konstatēts paaugstināts radiācijas līmenis, iedzīvotājiem ir jādodas pagrabos, jāaizver logi, jāizslēdz ventilācija un kondicionieri.

Krievijas uzsāktā kara dēļ Latvijā radiācijas līmenim tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

Latvijā ir 20 radiācijas mērīšanas stacijas, turklāt vēl divas stacijas atrodas Daugavā un mēra radiācijas līmeni ūdenī.

Savukārt viena pārvietojamā stacija uzmana, vai kaut kur lokāli nav kādas noplūdes vai avārijas. Latvijā paaugstināts radiācijas līmenis līdz šim nav konstatēts.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti