Pēc Zaķusalas torņa gaiteņa, kurā stāv klubkrēsli, kuplas palmas un klavieres, iekāpjam funikulierī - torņa kājas liftā, kas brauc pa slīpu trosi. Kopā ar mani ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāvji - mārketinga daļas vadītāja Vineta Sprugaine un valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
„Mēs šobrīd esam uzbraukuši 97 metru augstumā. Tas ir skatu laukums,” saka Bokta.
No tā var redzēt Zaķusalu visā garumā, Vecrīgu, tiltus un pretī esošo televīzijas māju. “Skaidrā laikā varam redzēt arī bobsleja trasi, Siguldas kamaniņu trasi. Ja pavisam skaidrs, tad var redzēt kādu no Jelgavas celtnēm,” stāsta Bokta.
Torni sāka celt 1979. gadā - tai pašā gadā, kad pabeidza viesnīcu „Latvija”. Bija vēl pieci torņa varianti, viens no tiem atgādināja smilšu pulksteni. Arī vietas bija vairākas, piemēram - Bābelītes ezera apkaime vai Ulbroka. Tomēr nolēma, ka tornis būs Zaķusalā, un gruzīnu arhitekts Kims Nikuradze norādīja, ka tornis jābūvē no tērauda, lai izskatās iespaidīgāk.
Uzbūvēja arī nu jau slēgto kafejnīcu „Vēja roze” 93 metru augstumā un otru skatu laukumu 134 metru augstumā. Tas gan bija paredzēts tikai amatpersonām. Tam pat ir savs lifts.
“Tādēļ, ka 134 metru augstais skatu laukums nebija plānots publiskai apskatei. Ir tikai viens lifts un, lai mēs varētu nodrošināt atbilstošu aparatūras apkalpošanu, klientus mēs tajā nelaižam. Tā kā nav nodrošināti divi neatkarīgi ceļi - viens tūristiem un viens apkalpošanai - tad mēs to neesam padarījuši publiski pieejamu,” teica Bokta.
134 metru augstajā skatu laukumā ir zilas nokrāsas sienas un no griestiem karājas dekoratīvas dzelzs ķēdes. “Jā, un tās ķēdītes ir gan interjera elements, gan praktiskas, jo var redzēt - ja ķēdītes šūpojas, tad arī tornis šūpojas,” stāsta LVRTC vadītājs.
Nostājoties pie sienas, var just, ka tornis šūpojas, svārstību amplitūda saulainā dienā ir 2,4 metri. Bokta skaidro, ka tas nav nekas neparasts, slikti būtu, ja tornis nešūpotos.
Tornim ir publiski pieejamā un slēgtā zona. Tajā kopā ar daudzām dažādām ierīcēm ir operatīvās vadības centrs, kas nodrošina radio un televīzijas signālu, kā arī viens no Baltijas nozīmīgākajiem telekomunikāciju operatoru kolokācijas punktiem — tur satiekas visi interneta pakalpojuma sniedzēji.
Tornis joprojām ir arī apskates objekts — pērn to apmeklēja 15 000 cilvēku, ir bijuši arī bildinājumi un svinētas kāzas. Tornim jau 30 gadu, šogad plāno sākt rekonstrukcijas būvprojektu.
