Ar katru gadu vīrusi kļūst arvien sarežģītāki un mobilo telefonu lietotāji ilgstoši var pat nenojaust, ka viņu ierīce ir inficēta.
Kompānijas “Kaspersky Lab” dati liecina, ka pasaulē pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, mobilo ierīču apdraudošo ļaunprogrammatūru apjoms palielinājies trīs reizes. Īpaši aktivizējušies izspiedējvīrusu uzbrukumi.
“Ir tāds veids, kad jums nobloķējas viss telefons, parādās logs, kurā jāievada iekšā jūsu dati, tajā skaitā kredītkartes numurs. Tādā veidā viņi spiež jūs labprātīgi atdod numurus ļaunprāšu rokās,” stāsta “Kaspersky Lab” vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis.
Lai gan Latvijā naudas izkrāpšana ar vīrusu palīdzību telefonos nav konstatēta, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā Cert.lv atzīst, tas ir tikai laika jautājums, līdz šādi vīrusi tiks pielāgoti arī Latvijas patērētājiem. Ārvalstīs izplatīti arī tādi vīrusi, kas naudu izkrāpj, imitējot internetbanku. Turklāt šāda viltus internetbankas aplikācija izskatās ļoti ticama.
Tikmēr Latvijā konstatēti citāda veida telefonvīrusi, kas problēmas pērn radījuši vairāk nekā desmit mūsu valsts iedzīvotājiem. “Ir cilvēki zaudējuši naudu no ļaunatūrām, kas izsūta maksas īsziņas. Ir tādas, kas vienkārši sūta īsziņas,” stāsta Šteinmanis.
Saķert vīrusu telefonā var ar e-pasta palīdzību vai lejupielādējot programmas, tajā skaitā dažādas spēles, no neuzticamām mājaslapām.
Vienīgais risinājums, kā no tā izvairīties, ir saprast, ka telefons mūsdienās ir tas pats dators un to būtu nepieciešams aprīkot ar kādu no antivīrusiem. Par vīrusiem nav jāsatraucas tiem, kuriem ir vecie telefoni ar podziņām.
