Digitālās brokastis

Tehnoloģiju ziņu topā: peldoši saules paneļi, viedi skrejriteņi un tulkojošas AR brillles

Digitālās brokastis

Viedtālruņa Samsung Galaxy A53 apskats #DigitālāsBrokastis

Kas ir VPN jeb virtuālais privātais tīkls un cik privāts tas ir?

Virtuālais privātais tīkls jeb VPN – cik tas drošs un privāts? Skaidro profesors

Virtuālais privātais tīkls jeb VPN ir iespēja pieslēgties kādam vietējam tīklam no jebkuras vietas pasaulē. To izmanto arī, lai piekļūtu saturam, kas pieejams tikai noteiktā ģeogrāfiskā vietā, savukārt Krievijas ieviestās dažādu vietņu piekļuves aizlieguma dēļ tīmekļa lietotāji ar VPN apiet šos noteikumus, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" skaidroja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes asociētais profesors Leo Trukšāns.

“VPN ir radies laikā, kad uzņēmumu tīklu drošība attīstījās un parādījās interese uzņēmuma aizsargātam tīklam piekļūt arī attālināti, respektīvi, lai kur cilvēks atrastos, viņš varētu piekļūt sava uzņēmuma datortīklam,” stāstīja Trukšāns. 

Tas nozīmē, ka darbinieki, kas strādā attālināti, var pieslēgties sava uzņēmuma datortīklam tāpat kā tie, kas strādā uz vietas, un neuztraukties par datu noplūdi, jo VPN tiek aizsargāts. 

“Tā drošība ir arī tajā, ka gan piekļuvi autentificē, piekļuvi kontrolē, gan pārsūtītā informācija parasti tiek šifrēta,” norādīja Trukšāns. 

“Otrs ļoti populārs pielietojums VPN ir tas, ko angliski sauc “site to site VPN”, proti, vairāku lokālo tīklu savienošana ar VPN palīdzību. Tas būtu, kad vienas organizācijas šāds aizsargāts tīkls tomēr grib drošā veidā piekļūt citas organizācijas tīklam,” viņš stāstīja. 

Tāpat VPN mēdz izmantot, lai savā ziņā apietu noteikumus un piekļūtu saturam, kas pieejams tikai noteiktā ģeogrāfiskā reģionā, piemēram, dažādām filmām, mūzikas video. 

“[Tā ir] iespēja caur, iedomāsimies, kā tādu tuneli iziet cauri internetam un iznākt ārā tam VPN otrā galā. Protams, visas vietnes, kas pielāgo saturu vai bloķē saturu pēc klienta atrašanās vietas, tām ir problēmas fiksēt, vai lietotājs tiešām fiziski atrodas Latvijas birojā vai slēdzas caur VPN,” skaidroja Trukšāns. 

Vienlaikus viņš norādīja, ka tā ir iespēja cīnīties ar cenzūru valstīs, kurās tiek liegta piekļuve noteiktai informācijai: 

“Situācijā, kad valstis ierobežo savu pilsoņu iespējas piekļūt informācijai, VPN ir kā tāda izeja no situācijas. 

Cik nu ir dzirdēts, tad Krievijā cilvēki tiešām lieto VPN, un tā iespēja, šķiet, ka nav nekādā veidā nogriezta un viņi var piekļūt saturam.”

Profesors gan atgādināja, ka VPN privātums ir atkarīgs no tā, cik ļoti par to rūpējas VPN nodrošinātājs jeb pakalpojuma sniedzējs. Ja ir vēlme, ka, piemēram, meklētāja rīkā meklētie priekšmeti vai pakalpojumi pēc tam neparādās citās vietnēs, labāks rīks ir pārlūkprogrammu inkognito režīms. 

“Visas darbības, ko jūs darāt internetā, caur VPN vai ne caur VPN, tās tāpat notiek, un tās pakalpojumu sniedzēji tāpat fiksē. Tas nav tā, ka jūs nonākat paralēlā realitātē, kur jūs visus redzat, bet jūs neviens neredz. Tā nav,” uzsvēra Trukšāns. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt