Pašlaik virtuālās realitātes ierīces ir platforma, ko jau plaši izmanto medicīnā, piemēram, Latvijā darbojas neirotehnoloģiju kabinets, kurā virtuālās psihoterapijas seansos bērni un pusaudži var risināt sasāpējušos jautājumus.
ĪSUMĀ:
- Latvijā veido virtuālās psihoterapijas laboratoriju, kurā pusaudžiem un bērniem notiks terapijas seansi virtuālās realitātes vidē.
- Pirmo virtuālās realitātes ierīci izgudroja jau 1968. gadā ASV.
- Lielās tehnoloģiju kompānijas cer uz virtuālās realitātes tehnoloģiju popularitātes pieaugumu, piemēram, "Facebook" jau katrs piektais darbinieks strādā pie virtuālo rīku izveides.
- Jau tagad, izmantojot virtuālās realitātes ierīces, uz darba sapulci iespējams holoportēties.
- Visplašāk virtuālās realitātes tehnoloģijas šobrīd izmanto medicīnas jomā.
Virtuālā psihoterapija
Šobrīd Latvijā top virtuālās psihoterapijas laboratorija, kurā pacientiem būs pieejami psihoterapijas seansi virtuālās paplašinātās realitātes vidē, informēja projektā iesaistītā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “TietoEVRY” pārstāvis Matīss Rutks.
Šo laboratoriju veido uzņēmums “TietoEVRY” sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru, un projekta mērķis ir nodrošināt augsti kvalificētus, uz pierādījumiem balstītus garīgās veselības pakalpojumus bērniem un pusaudžiem Latvijā.
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs norādīja, ka galvenais šādas virtuālās terapijas ieguvums ir piesaistoša pieeja: “Bērniem saprotama un interesanta metode, kas arvien plašāk tiek izmantota pasaulē, lai palīdzētu mazināt datora un mobilo telefonu atkarības riskus, koncentrēšanās problēmas, stresa un agresijas pazīmes, kā arī citus biežākos garīgās veselības traucējumus bērnu un jauniešu auditorijā.”
Virtuālajā realitātē var nokļūt jau 50 gadus
Pirmo virtuālās realitātes ierīci cilvēki iepazina jau pirms 50 gadiem. 1968. gadā amerikāņu datorzinātnieks Aivens Sazerlends Jūtas Universitātē ASV izveidoja pirmo virtuālās realitātes rīku, ko tā savādā izskata dēļ iesauca par "Dāmokla zobenu". Ierīce bija tik smaga, ka to vajadzēja piekārt pie griestiem, un no malas izskatījās, ka virs cilvēka galvas karājas milzu zobens.
Kā atšķirt visas šīs realitātes?
Virtuālā realitāte (virtual reality – VR) ar datorlīdzekļu palīdzību imitē reālo situāciju, ļaujot nokļūt digitālā vidē, kas ir pilnībā datora veidota.
Papildinātā realitāte (augmented reality – AR) digitālo informāciju integrē īstajā – reālajā pasaulē. Labs piemērs ir spēle "Pocemon Go", kur viedtālrunī var sagūstīt mazo, virtuālo zvēriņu, kas caur tālruņa ekrānu parādās dažādās vietās reālajā pasaulē.
Jauktā realitāte (mixed reality – MR) ir abu šo realitāšu sajaukums, piemēram, spēlējot virtuālu videospēli, vari paķert īstu ūdens pudeli un ar to sašķaidīt kādu spēlē redzamu priekšmetu.
Vairākus desmitus gadu vēlāk virtuālās realitātes ierīces un papildinātās realitātes ierīces arvien nav kļuvušas par sevišķi iecienītu ierīci (gadžetu), ko varētu sastapt ikkatrā mājā.
Lai arī kopš pagājušā gadsimta virtuālās realitātes tehnoloģijas spērušas platu soli uz priekšu un tās jau itin plaši izmanto, piemēram, medicīnas jomā, tomēr lielākoties apjomīgās, neveiklās "brilles", ne visai labas kvalitātes saturs un šo ierīču lielās izmaksas līdz šim nekādi nav veicinājušas plašāku sabiedrības interesi šādu rīku iegādāties arī sev.
Katram savs virtuālais avatars
Tomēr pēdējos gados šajā ziņā vērojamas pārmaiņas. Arvien vairāk lielo tehnoloģiju kompāniju ziņo, ka nākamais lielais solis tikšot sperts tieši virtuālās realitātes lauciņā.
Lieli plāni attiecībā uz virtuālās un papildinātās realitātes jomu tostarp esot arī kompānijai "Facebook". Šobrīd īpaši šīm tehnoloģijām izveidotajā nodaļā "Reality Labs" visā pasaulē darbojas teju 10 000 darbinieku. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs piektais "Facebook" darbinieks strādā pie tā, lai turpmākajā desmitgadē izveidotu virtuālās realitātes rīkus, kas būs pieejami vietnes lietotājiem.
Marta sākumā Marks Zakerbergs atklāja, ka virtuālās realitātes avatari jeb personalizēti grafiskie tēli ir nākamais lielais solis kompānijas attīstībā. "Facebook" virtuālās realitātes brilles nākotnē spēšot uztvert lietotāju sejas izteiksmes, tādējādi hologrammās redzamie digitālie avatari izskatīšoties dzīvīgi un reāli. Šos avatarus veidošot ar mašīnmācīšanās sistēmu palīdzību.
Arīdzan kompānija "Apple" nākamgad laidīšot klajā ķiverveidīgu jauktās realitātes ierīci, bet pēc gadiem desmit būšot pieejamas arī papildinātās realitātes kontaktlēcas.
Ar lielām cerībām uz virtuālās realitātes tehnoloģiju attīstību raugās filmu industrija. Virtuālās realitātes mākslinieks Kriss Milks ziņu portālam "BBC" skaidroja, ka nākotnē, skatoties filmu, būšot iespējams šo "stāstu izdzīvot". Viņš sacīja, ka kino apmeklējums būšot kā piedzīvojums, kas vienlaikus līdzināsies "dabiskai, īstai dienai jūsu dzīvē".
Holoportēties jau ir iespējams
Uzņēmējdarbības jomas eksperti spriež, ka līdz ar pandēmiju un attālinātā darba ieviešanu krasi mainījusies arī sabiedrības pieeja darba videi kā tādai.
Virtuālās realitātes brilles varētu kļūt par atslēgas rīku, kas ļautu ērtāk savienot mājas un darba dzīvi. Iespēja virtuāli nokļūt sapulcē, vien galvā uzliekot tehnoloģisku rīku, esot vilinoša, jo, kā atzīst darbinieki, ierastās sapulces kādā no tiešsaistes saziņas platformām, piemēram, "Zoom" vai "Microsoft Teams", esot pārāk nogurdinošas.
Viens no šādiem rīkiem ir jauktās realitātes platforma "Microsoft Mesh", kas cilvēkiem ļauj holoportēties, piemēram, virtuāli "aizceļot" uz sanāksmi. Šai platformai var piekļūt, gan izmantojot jauktās realitātes brilles "Microsoft HoloLens 2", gan virtuālās realitātes brilles, viedtālruni, planšeti vai pat portatīvo datoru. Cilvēki šajā platformā satiekas kā virtuāli avatari.
Tomēr vislielāko ieguldījumu jaunā ierīce došot medicīnas nozarei. Šis holoportēšanās un hologrāfijas rīks īpaši noderēšot medicīnas studijās, kā arī sarežģītu medicīnas procedūru veikšanai.
Šādi tehnoloģiskie risinājumi medicīnā tiek izmantoti jau vairākus gadus. Pasaulē pirmo jauktās realitātes operāciju 2017. gada decembrī Francijā veica ķirurgu komanda profesora Tomasa Gregorija vadībā, izmantojot jauktās realitātes ierīces "Microsoft HoloLens 2" un "Dynamics 365 Remote Assist". Ķirurgu uzdevums bija 80 gadus vecai pacientei, kas sirga ar artrītu un kurai bija pleca cīpslas plīsums, ievietot pleca protēzi. Operācijas laikā ārsts caur jauktās realitātes brillēm reāllaikā redzēja 3D attēlu jeb hologrammu – sirmās kundzes pleca daļas anatomisku attēlu.
