Edgars Leicis, kura pamatdarbs ir IT nozarē, darbojas “Vikipēdijā” apmēram 10 gadus. Viņš ir viens no enciklopēdijas trīs birokrātiem, bet uzsver, ka nebauda lielākas tiesības kā citi. “Tas lielākoties ir nosaukums aktīvākiem biedriem,” skaidro Edgars. “Iespējams pat nosaukums ir neveiksmīgi izvēlēts, bet tāds nu angļu valodā bija.”
Edgars aktīvi iesaistās enciklopēdijas satura veidošanā: gan veido rakstus, gan labo tos, gan konsultē citus lietotājus. Runājot par rakstu labošanu, to, tāpat kā citas darbības “Vikipēdijā”, var veikt jebkurš.
Visas enciklopēdijā veiktās izmaiņas uzrādās vienā lapā, un katrs var tās atsaukt ar vienu pogas spiedienu. “Tā cīņa pret vandalismu ir smieklīgi vienkārša. Nosit podziņu un – hops! – atpakaļ [pie vecās versijas],” teic Edgars.
Dienā ir apmēram no 50 līdz 100 vandalisma gadījumi un, pēc Edgara vārdiem, viņš tos sitot kā mušas. Tā sauktās “mušas” parasti savairojas uz skolēnu brīvlaiku sākumu. “Uz brīvlaiku sākās, bet tad, kad [bērni] aizbrauc kaut kur uz laukiem, tad atkal viss ir kārtībā,” stāsta Edgars. “Var arī just, ko skolnieki šinī brīdī mācās. Ja mācās par Raini, tad rakstam par Raini ir uzbrukums.”
Protams, politiska satura lapas arī piedzīvo vandalismu, proti, tiek sarakstīta melīga informācija vai vienkārši rupjības. Kā risinājums tiek piemērota speciāla aizsardzība, kas nozīme, ka lapu spēj rediģēt tikai ilgstoši “Vikipēdijas” autori. Tā tika darīts attiecība uz rakstu par Raimondu Vējoni, bet savulaik nācās pasargāt ekspremjeru Aigaru Kalvīti.
Taču vandalisms ir viena lieta, pavisam cita – pretrunīgi raksti, kur saduras atšķirīgas interpretācijas.
Nelaime tāda, ka daudzi savu redzējumu par kādu tēmu uzskata par vienīgo pareizo. “Ir tādi, kas raksta, un pēc tam tie raksti ir spēcīgi jālabo. Tad viņš bieži vien apvainojas, jo, kā viņš ir uzrakstījis, tā ir pareizi. Viņam ir misija,” atklāj Edgars. “Tur atkal ir “Vikipēdijas” princips, ka tas ir kopējs darbs sabiedrības labā. Visi darbojas. Visi jebkurā brīdī, jebkuru darbu var labot.”
“Vikipēdijas” saturs atkarīgs no tās lietotāju spējas vienoties. Tas ir iemesls, kāpēc enciklopēdijas latviešu versijā 1940.gada 17.jūnijs nodēvēts par Latvijas okupācijas dienu, turpretī krievu versijā to atspoguļo kā diskutablu jautājumu. Edgars uzskata, ka tas ir tikai normāli: “Ja es darbotos krievu “Vikipēdijā”, zinādams valodu, iespējams, es censtos kaut ko mainīt. Iespējams, man tas neizdotos, jo daudzi citi “Vikipēdijas” lietotāji man to neļautu. Okei, ja tāds ir tas kopējais viedoklis.”
No visām problēmām “Vikipēdijas” latviešu versijā par būtiskāko Edgars uzskata cilvēku mazo iesaisti. Ja enciklopēdijas veidotāju būtu vairāk, ne tikai būtu lielāks skaits rakstu, bet arī informācija būtu daudzveidīgāka.
