No ārpuses Torra Džirona baznīcu Barselonā nekas neatšķir no citām līdzīgām unikālajā Spānijas ziemeļu reģionā. Taču iekšpusē paveras cits stāsts. Tur baznīcas mozaīku gaismas spēļu pavadībā darbīgi zum superdators "Mare Nostrum 4".
Tā uzdevums nav no vienkāršākajiem – rēķināt neskaitāmus vienādojumus zinātnieku vajadzībām no visdažādākajām Eiropas valstīm par visdažādākajām tēmām,
sākot no olbaltumvielu reakcijām uz jauniem medikamentiem un beidzot ar vienādojumiem, ar kuriem mēģināts skaidrot lielo paša visuma izplešanās brīdi – lielo sprādzienu pirms 13,8 miljardiem gadu. Ja interesē tā veiktspēja – tas var veikt kvadriljonos jeb tūkstoš triljonos mērāmas kalkulācijas sekundē.
"Mūsu organismos, piemēram, ir ļoti daudz šūnu, kuras attīstās un uzvedas ļoti dažādi, taču kopumā veido vienotu fizioloģisku sistēmu. Problēmas, ar kurām nākas saskarties, to pētot, ir tik sarežģītas, ka mēs vienmēr meklējam jaunus rīkus, kas palīdz tās labāk atrisināt," teica zinātnieks Alfonso Valensija.
Superdatora neparastā atrašanās vieta saistīta ar to, ka 19. gadsimtā uzceltā un pēc Spānijas pilsoņu kara atjaunotā baznīca atrodas Katalonijas Politehniskās Universitātes teritorijā un tāpēc Katoļu baznīca jau sešdesmitajos gados kontroli pār to atdeva izglītības iestādei.
"Mare Nostrum" tajā tika izvietots 2005. gadā. Tas varbūt vairs nav pasaulē jaudīgākais superdators, taču ir viens no energoefektīvākajiem.
"Mums, zinātniekiem, sevi ir nedaudz jāierobežo. Jā, mēs varētu, piemēram, uzcelt megavatu superdatoru, kurš patērētu simt vai divsimt megavatus, taču mēs nedomājam, ka tas ir saprātīgi, tāpēc nosakām sev robežas. Tāpēc šis dators ir zaļš tādā izpratnē, ka mēs varam veikt ļoti daudz kalkulācijas, izmantojot relatīvi nelielu enerģijas apjomu," teica zinātnieks Serhi Žirona.
Un, pat ja drīz šis nebūs energoefektīvākais superdators, tas noteikti joprojām būs visskaistākajā vietā izvietotais.
