Iepazīt dažādu nozaru zinātniekus un izmēģināt roku praktiskos eksperimentos aicinās augstskolas un institūti visā Latvijā. Kāpēc zinātnieki vēlas nest savu darbu ārpus ierastajām sienām? Kā teic viens no dalībniekiem – iepazīstot zinātni praksē, pēc tam ķerties pie teorijas ir daudz vieglāk un saprotamāk.
Ar saukli „Zinātne ir brīnumu pilna!” Eiropas Zinātnieku nakts pērn svinēja jau desmito jubileju. Eiropas Komisija aplēsusi, ka 280 Eiropas pilsētās īpašos pasākumos satikās 18 000 zinātnieku un vairāk nekā miljons interesentu. Augstskolās ar aizrautību tam gatavojas arī šoruden.
Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē durvis vērs laboratorijas, varēs mācīties šifrēt ziņas, vērot ķīmijas paraugdemonstrējumus un šķērsot improvizētu „spiegu lāzertuneli”.
„Man patīk arī citus iesaistīt un parādīt, ka tas nav nūģiski un ka tur neko nevar saprast. Gribas parādīt, cik tas ir forši un ka to ir viegli iemācīties,” stāsta Uvis Dredžels, kurš pašlaik otrajā kursā studē materiālzinātni.
Zinātnieku nakts rīkošanā viņš iesaistījies pirmoreiz, bet zinātnes garšu sajutis jau skolā un tehniskās jaunrades dienās – gan kā dalībnieks, gan vēlāk kā rīkotājs. Kāpēc šādi pasākumi, viņaprāt, ir vajadzīgi?
„Es sevi uzskatu par praktisko teorētiķi. Man vajag no sākuma to redzēt praksē, un tikai tad es saprotu teoriju. Jo, ja tu sēdi lekcijās un tikai pieraksti teoriju, tu īsti tajā „neiebrauc”. Bet, ja tu vispirms to redzi praksē, teorija liekas daudz vieglāka un arī mācībās ir vieglāk, ja tu to jau esi izmēģinājis,” atbild Uvis.
Iespējams, tāds varētu būt visas Zinātnieku nakts moto. Pacelt noslēpumainības un neizprotamības plīvuru dažādām zinātnes disciplīnām šogad raudzīs studenti un pētnieki vienpadsmit Latvijas vietās.
Piemēram, Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā varēs apskatīt putnu un sikspārņu murdu un varbūt pat piedalīties putnu gredzenošanā; Priekuļos zinātnieki demonstrēs pētniecības rezultātus par un ap kartupeļiem, tritikāli un citiem kultūraugiem; Daugavpils Universitāte rādīs, kā caur gadiem attīstījušās pētniecības tehnoloģijas; bet Latvijas Universitātes galvenajā ēkā varēs satikt dažādu humanitāro zinātņu pētniekus – diskutēt ar teologiem vai iepazīties ar 14.gadsimta vēstures izzinātājiem.
„Pie mums viesosies vēstures izpētes un rekonstrukcijas grupa „Rodenpoys”, kuri savieno izklaidējošo elementu ar zinātnisko,” stāsta Vēstures fakultātes maģistrante Beāte Lielmane.
Viņa piebilst, ka pasaulē populāro vēstures rekonstrukcijas grupu dalībnieki lielākoties paši ir vēsturnieki.
„Tam, ko cilvēki redz, apakšā tiešām ir izpēte. Tā nav vienkārši kaut kāda parodija par vēsturi un to periodu, viņi tiešām cenšas to rekonstruēt pēc iespējas precīzāk,” skaidroja Beāte.
Savukārt filozofijas studenti un mācībspēki aicinās apmeklētājus pašus iesaistīties mākslinieka Jāņa Jankēvica instalācijā, kas vizualizēs cilvēka atmiņas fragmentāro raksturu.
„Šo video darbu pavadīs priekšlasījumi par mūsu tiešām sarežģītajām attiecībām ar mūsu pagātni,” stāsta filozofijas pasniedzējs Igors Gubenko.
Pētnieku mērķis ir apgāzt stereotipu, ka zinātne ir tikai kolbas un laboratorijas. „Skaidrs, ka arī humanitārās zinātnes ir zinātnes ar savām metodēm un pieejām, kuras ir visnotaļ stingras. (..) Tāpēc mēs ar savu piedāvājumu gribam pārliecināt apmeklētājus, ka zinātne ir ļoti daudzveidīga,” saka Gubenko.
Vienpadsmitā Zinātnieku nakts norisināsies piektdien, 30.septembrī.
