4. studija

4. studija

4. studija

Skeiteri

VIDEO: Zinātņu akadēmijā bijusi spiegu istaba

Koncertzāles rekonstrukcija Zinātņu akadēmijas telpās sākusies 2014.gada maijā. Lielākā rūpe šķitusi skatuve, jo tā bijusi aizbarikādēta. Tomēr, tīrot dekoratīvos elementus, strādnieki atraduši ko īpašu - četrstūrveida plāksne pēkšņi iebīdījusies nezināmās telpās un kļuvis skaidrs, ka savulaik apmeklētājus kāds ir centīgi novērojis.

Par telpas eksistenci savulaik zināja tikai retais. 

"Jūs esat pirmie, kuri šeit tiek iekšā un mēs vēl neesam sākuši iekārtot ekspozīciju," pavēstīja producents Juris Millers.

Savulaik Valsts drošības komiteja (VDK) modri novērojusi Latvijas politiķus un mākslas darboņus.

"Tas bunkuriņš atrodas šeit. Šīs telpas vērtība slēpjas, lūk šādos ģipša kvadrātos, kas atrodas virs skatītāju galvām un viņi pat nenojauta, ka šeit ir tādas divas šaujamlūkas, pa kurām viņus varēja novērot," stāsta Millers.

Kad slepenā telpa atklāta, tajā atrastas dažādas ierīces, kuras nepieciešamības gadījumā vēl šobrīd lieliski kalpotu.

"Visi šie priekšmeti ir saglabāti, tās bija vecas padomju laiku ierakstu sistēmas, ar visādiem līmeņa rādītājiem," skaidro producents Millers: "Nu, piemēram, lūk tāds izskatījās ierakstu aparāts, ko ikviens jaunietis var lietot savā mobilajā telefonā. Ar šādu aparātu varēja ierakstīt sarunas un intervijas. Savam laikam tā bija progresīva tehnoloģija. Paskatieties, cik tiem laikiem maza kastīte."

Savulaik ap zāli bijušas vairākas tehniskās telpas, no kurām speciāli darbinieki rūpējās par skaņu, gaismu, kā arī rādīja kino. Par nelielajām spiegu istabām šie cilvēki noteikti lieliski zināja, tomēr nedrīkstēja to izpaust.

Toties tagad par unikālo atradumu sajūsmā ir vēsturnieki.

"Uzmanību piesaista tas lodziņš ar dekorējumu, tas nav tikai tāpēc, lai ar ciļņa fragmentu noslēptu caurumu sienā. Ir bijusi interese par procesiem, kas notikuši zālē. Tas faktiski rada izbrīnu," sajūsmināts ir vēsturnieks Ainars Bambals.

Tik senas ēkas kā Zinātņu akadēmija slēpj daudzus noslēpumus. Vēsturnieks, apskatot jauno koncertzāli, pieļauj ka novērošanas un noklausīšanās lūkas vēl  varētu atrasties arī ventilācijas telpās. Tiesa, šis fakts vēl jāpārbauda.

"Ciļņa fragments tik meistarīgi iekļaujas tajā lūkā, ka nezinātājs, kurš sēž zālē, to vietu nemanītu. Acīmredzot svarīgi bija uzraudzīt procesus, piemēram, konferences ar viesu piedalīšanos," vērtē vēsturnieks Bambals.

Caur divām mazajām lūkām var novērot visu koncertzāli. Savulaik esot bijuši tik meistarīgi spiegi, kuri spējuši lasīt pat no lūpām.

Vēsturnieks Ainars Bambals prāto, ka lūka izveidota 70.gados: "Katrā gadījumā tās lūkas nav domātas kino rādīšanai, lāzeru staru palaišanai vai sniegpārsliņu kaisīšanai. Tās bija domātas citiem mērķiem."

Novērošanas lūkas savu funkcionalitāti jau zaudējušas, tāpēc, baudot pasākumus jaunajā koncertzālē, par spiegiem var nedomāt. Turklāt koncertzāles saimnieki sola, ka tuvākajā laikā spiegu istabā varēs ieiet jebkurš apmeklētājs un tuvākajā laikā telpās atklās arī muzeju.

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti